Šodien Rīgas apgabaltiesā paredzēts turpināt pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, viņa dēlu Anriju un uzņēmēju Ansi Sormuli uzsāktās krimināllietas skatīšanu. Atbilstīgi kriminālprocesa loģikai šodien tiesai vajadzētu sākt pratināt cietušos.
Ļoti iespējams, ka pirmais cietušais, kas sāks sniegt liecības, būs viens no pirmajiem Latvijas miljonāriem un oligarhiem, šobrīd gāzes kompānijas Itera Latvija padomes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Gulbis. Neoficiāli ir zināms, ka prokuratūra ieplānojusi A. Gulbi pratināt apmēram 40 stundas – tas ir, apmēram 10 tiesas dienas. Protams, arī aizstāvības pusei ir tiesības uzdot cietušajam savus jautājumu, līdz ar to nav iespējams precīzi prognozēt, kad A. Gulbja pratināšana beigsies. Bet iepriekšējā tiesas sēdē prokurori pabeidza lasīt apsūdzības rakstu, tomēr tiesai neizdevās noskaidrot divus būtiskus jautājumus – vai apsūdzētie saprot apsūdzību un vai to atzīst.
Kā var izsecināt no līdz šim tiesas zālē dzirdētā un pārējās publiskās informācijas, A. Lembergs tiek apsūdzēts par to, ka, pēc prokuratūras domām, izspiedis no četriem miljonāriem kā kukuli divu Latvijā reģistrētu kompāniju (SIA Puses, SIA Lat Transnafta) un divu ārvalstu kompāniju (Multinord AG un Ventk Company Limited) kapitāla daļas. Izspiešanas akts noticis pirms apmēram 15 gadiem – 1993., 1994. un 1995. gadā.
Divu iemeslu dēļ centrālais notikums apsūdzībā ir SIA Lat Transnafta kapitāla daļu izspiešana 1994. gada beigās: pirmkārt, šīs firmas likvidācijas rezultātā iegūto līdzekļu tālāka investēšana prokuroriem ir devusi iespēju saskatīt naudas atmazgāšanu un Krimināllikuma 195. panta 3. daļas (iekļauta Krimināllikumā tikai 2005. gadā!) pārkāpumu; otrkārt, līdzapsūdzēt arī Anriju Lembergu un Ansi Sormuli, kuri, pēc prokuroru domām, esot devuši A. Lembergam "padomus un norādījumus", kā legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus un izdarīt citus noziegumus.
Tāpat A. Lembergam izvirzīta apsūdzība par valsts amatpersonas pilnvaru īstenošanu interešu konflikta situācijā, pamatojot to ar jebkuriem A. Lemberga parakstītiem Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes lēmumiem attiecībā uz vairākiem Ventspils uzņēmumiem – Kālija parks, Ventbunkers, Naftas filtrs u.c. Šo uzņēmumu līdzīpašnieki ir 24 ārvalstu kompānijās, kurās savukārt A. Lembergam ir bijušas patiesā labuma guvēja tiesības. No tā nepārprotami izriet, ka prokurori uzskata – patiesā labuma guvēja tiesības ir tas pats, kas īpašuma tiesības. Līdz ar to rodas iespējas A. Lembergu apsūdzēt arī par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Kopumā A. Lembergs apsūdzēts pēc deviņiem pantiem, Anrijs Lembergs – pēc trim pantiem, bet A. Sormulis – pēc četriem pantiem.
Apsūdzības pamatu pamatā ir četru cietušo miljonāru – Aināra Gulbja, Jūlija Krūmiņa, Valentīna Kokaļa un Vladimira Krastiņa – liecības. Apsūdzības uzturēšanai derīgas liecības devuši arī daži liecinieki – advokāti Rudolfs Meroni un Gints Laiviņš-Laivinieks, uzņēmēji Jānis Blažēvičs un Olafs Berķis. Ar gandrīz visiem šiem liecinātājiem A. Lembergs savulaik ir bijis draudzīgās attiecībās, bet vēlāk ir publiski konfliktējis un naidojies garu gadu garumā, un nav nekādu šaubu, ka šo konfliktu pamatā ir bijušas lielas materiālas intereses (piemēram, nenomaksāti parādi; jautājums, kā un kam pārdot Ventspils naftu, u.tml.).
Cietušie apgalvojuši, ka atdevuši iepriekšminēto četru kompāniju kapitāla daļas A. Lembergam, jo baidījušies no viņa lielās ietekmes gan Ventspils pašvaldībā, gan visā Latvijā. Piemēram, A. Gulbim esot bijis bail no tā, ka Ventspils ostas uzņēmumi izņems savu naudu no A. Gulbim piederošās Rīgas Apvienotās Baltijas bankas un noguldīs to citās bankās. Bailēs no peļņas zaudēšanas A. Gulbis arī atdevis triju kompāniju kapitāla daļas (cita starpā, šīs kapitāla daļas viņam nemaz nav piederējušas) A. Lembergam. Savukārt V. Kokalis baidījies, ka tiks atlaists no darba Ventspils naftā un tiks pārtraukts viņam piederošās SIA Puses bizness. Bet V. Krastiņš liecinājis, ka baidījies par savu veselību un dzīvību, – šeit gan jāuzdod jautājums, kāpēc A. Lembergs tiek apsūdzēts par kukuļa izspiešanu, nevis par reketu. Zīmīgi, ka visi cietušie par kapitāla daļu izspiešanu atcerējušies vienlaikus – 2008. gada pavasarī.
Tāpat zīmīgi, ka tiem SIA Puses un Lat Transnafta kapitāla daļu īpašniekiem, (piemēram, uzņēmējiem Mamertam Vaivadam un Uldim Pumpuram, Bankas Baltija vadītājiem Aleksandram Laventam un Tālim Freimanim), no kuriem, pēc prokuroru domām, A. Lembergs arī ir izspiedis kapitāla daļas, bet kuri šo versiju noraidījuši un nav snieguši apsūdzības uzturēšanai derīgas liecības, nav pat piedāvāts kļūt par cietušajiem.
Apsūdzības rakstu vairākas dienas lasīja visi četri prokurori, kuri uztur apsūdzību tiesas zālē, – Juris Juriss, Jānis Ilsteris, Ilgs Paegle, Aivis Zalužinskis. Bet vispār pie šīs lietas ir strādājuši un līdz ar to par apsūdzības līdzautoriem var uzskatīt vēl arī prokurorus Andi Mežsargu, Aivaru Ostapko, Krišjāni Rudzīti, Gati Doniku, Valdi Kramu, Viktoriju Opincāni, Māri Urbānu, Ēriku Kalnmeieru, kā arī virsprokurorus Arvīdu Kalniņu un Ēriku Zvejnieku paša ģenerālprokurora Jāņa Maizīša virsvadībā.