Inkēns: Sorosiešu sekta pārņem varu LTV
Saruna ar ilggadēju televīzijas žurnālistu, labvakarieti Edvīnu Inkēnu par pašreizējo situāciju sabiedriskajā televīzijā, par aizliegto cilvēku sarakstu, sorosiešu sektu, Sarmītes Ēlertes ietekmi medijos un vietu politikā.
– Tuvākajā laikā no Latvijas Televīzijas gatavojas aiziet trīs redzami cilvēki, kuru uzvārdi sākas ar burtu K – ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts, LTV seja Arnis Krauze un LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Kas notiek mūsu sabiedriskajā televīzijā?
– Ja trīs dažādus ēdienus samet vienā katlā, tad nekas labs tur nesanāk. Katra no viņiem aiziešanas iemesls ir pilnīgi cits. Tie, kas saka, ka tā ir LTV iekšējās krīzes pazīme, tikai ļauni priecājās un redz to, ko grib redzēt. Kotu ar šantāžas palīdzību vienkārši izdzīvoja no televīzijas. Tagad daudz runā par nopirkto pārvietojamo televīzijas staciju. Pietiek paskatīties, kādas ir iespējas to noslogot un pelnīt ar to naudu, lai visi pārmetumi liktos bezjēdzīgi. Pašreizējās [Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu] padomes (NEPLP) locekļi bija iepirkuma komisijā un uzskatīja par pietiekami labu šo pirkumu, tāpēc Kotam ir pilnīgi tīras rokas. Bet tas netraucē viņam šo pirkumu piesiet.
– Kādā veidā šo mašīnu var atpelnīt?
– Iznomājot. Tā ir jauna, moderna mašīna, kura ir mobila, un to var Ziemeļeiropā iznomāt. Tieši tāds jau bija tas plāns. Sākotnēji tā mašīna tika pirkta, lai retranslētu hokeju. Mūsu televīzijas operatori un režisori, kuri rāda hokeju, ir KHL mērogā vieni no labākajiem. Ja turpinātos Rīgas Dinamo spēļu translācija 7. kanālā, tad visi pārmetumi atkristu. Tādas mašīnas nav eglīšu rotas, kuras aizej uz veikalu un nopērc. Tas ir garš process, ieskaitot iepirkuma procedūru, konkursu utt. Valdība neiedeva LTV tik daudz naudas, lai varētu nopirkt tiesības raidīt Dinamo spēles. Kota vainas tur nav, jo Kots naudu neražo. Uzvelt Kotam to, ko viņš fiziski nevar izdarīt, jo viņam neiedod naudu, nav pārāk godīgi. Kotu, skaidri un gaiši, politisku iemeslu dēļ grib dabūt prom no LTV, un tas ir izdevies. Žēl, ka Edgaram pietrūka stingrības un viņš nepalika līdz galam. Bet es zinu, cik daudz negāciju vēlās pār viņa galvu. Cik nodevības viņam nācās pieredzēt un skatīt, kā cilvēki ir pārbiedēti no jaunās varas. Kā cilvēki lišķo nākamajai varai, kas kā tāds mākonis nāk. Kas attiecas uz Kolātu, tad tie ir absolūti personiski iemesli. Savukārt Krauze tiek pārvilināts uz citu televīziju ar labākiem noteikumiem. Krauze ir LTV seja. Viņš ir ļoti attīstījies, audzis. Viņš ir viens no tiem, kurš domā kadrā, un tā ir liela vērtība. Man ir ļoti žēl, ka Krauze aiziet, jo viņu ļoti augstu vērtēju.
– Jūs teicāt, ka Kotu politisku iemeslu dēļ grib dabūt prom no LTV. Kādi ir šie politiskie iemesli? Piemēram, Kārlis Streips apgalvo, ka Kota laikā televīzija esot noplicināta, degradējusies utt. Viņš nav vienīgais šādu izteikumu paudējs.
– Kārlis labi zina, kur ir taisnība, ko viņš runā, un kur tās nav. Ja runājam par satura zaudējumu, tad vienīgais patiesais zaudējums ir Dombura raidījums. Vai Domburu kāds dzina ārā? Nekā tamlīdzīga. Dombura kungs gribēja vairāk darba un vairāk naudas. Sabiedriskajai televīzijai šādu iespēju pirms gada nebija. Uz nākamo gadu ir 500 000 latu vairāk iedots, un tagad būtu citas iespējas, bet toreiz to nevarēja. Dombura kungam vienkārši bija augstas prasības. Kas attiecas uz pašu Kārli, tad viņš arī tagad vada raidījumu LTV. Viņa galvenā problēma ir tā, ka viņš neatzīst, ka nedrīkst kadrā būt tik vienpusīgs. Viņš ir ļoti kategorisks un politiskā jomā pārliecināts par savu taisnību. Tāpēc viņš atļaujas citus cilvēkus novērtēt ar ne pārāk maigiem vārdiem. Pret šādu subjektīvās žurnālistikas metodi nevar būt iebildumu, jo tai ir sava vieta žurnālistikā, bet sabiedriskajā televīzijā lamāties kadrā tomēr nevajadzētu. Ir vēl viens cilvēks, kas stāv neizmantots –
Baiba Strautmane, kurai ir potenciāls. Kots uzskatīja, ka viņa nevar sabiedriskajā televīzijā strādāt, jo viņai esot interešu konflikts saistībā ar viņas vīru [advokātu Romualdu Vonsoviču]. Sabiedriskajā televīzijā jābūt gan analītiskajai žurnālistikai, gan tādai, kas meklē, uzrok un parāda. Ja skatāmies uz to ideoloģiju, kas tagad nāk uz LTV pusi, tad tur priekšplānā ir asiņainā televīzija. Visu laiku kādu atmaskot, atrast trūkumus un parādīt negācijas. Zināmā proporcijā bez tā nevar, jo tādā veidā žurnālistika realizē vienu no savām ceturtās varas funkcijām – represīvo funkciju. Bet tas nav vienīgais, ko žurnālistika dara. Es pārmetu sabiedriskai televīzijai apdomīgas analīzes trūkumu, kas izglīto cilvēkus, lai viņi saprastu, kāpēc kas notiek. Kāpēc notiek šādi vai tādi procesi. Ja mēs paskatāmies kopumā uz raidījumiem, ko rāda sabiedriskā televīzija, tad tur neatrast raidījumus, kas neatbilst sabiedriskās televīzijas uzdevumam. Nosaukšu tikai divus raidījumus – Ielas garumā un 100 gramu kultūras. Neviens cits tos netaisīs. Abi ir ieguldījums ar vēsturisku vērtību. Pēc desmit vai divdesmit gadiem tie būs vēl vērtīgāki nekā šodien. Sabiedriskā televīzija pilda savu funkciju, un vienīgais, kas tai traucē šo funkciju pildīt vēl labāk, ir naudas trūkums.
– Jūs tā arī neatbildējāt uz jautājumu – ar ko Kots ir tā ieriebis, ka viņu jaunā vara tik ļoti grib dabūt prom no LTV?
– Viss ir pavisam vienkārši. Kots ir neatkarīgs. Tas ir tas, ko mēs visus šos neatkarības gadus vārdos deklarējam, proti, ka sabiedriskās televīzijas vadītājam jābūt neatkarīgam un viņš nav pakļauts spiedienam. Lai gan pakļauts spiedienam ir jebkurš. Sākot ar draugiem un radiem un poliskajiem paziņām. Kots ir tādā nozīmē neatkarīgs, ka viņš nav piederīgs nevienai partijai, ne viņš ir atkarīgs no kāda oligarha. Nekas tamlīdzīgs nav. Viņš ir neatkarīgs un domā patstāvīgi, un, kā izrādās, tieši tas ir neizdevīgi. Kabatas kaķis vai pieradināts Kots būtu daudz izdevīgāk, un tad neviens viņu neaiztiktu. Pašreizējā brīdī tas jaunais vilnis, kas nāk ar tādu ambīciju, ka viņi uztaisīs jauno sabiedrisko mediju un tas būs kaut kas izcils, tie ir meli. Uz to brīdi, kad šis jaunais medijs būs uztaisīts, būs jaunie tā sauktie Smart jeb gudrie televizori, un skatītājiem būs pilnīgi vienalga, vai saturu piegādā viņiem caur internetu vai pa kabeli. Galvenais ir saturs, bet jauna satura piedāvājuma nav.
– Vai jūtat kaut kādas bažas par šī jaunā viļņa tuvošanos sabiedriskajam medijam?
– Domāju, ka ir noticis diezgan nelāgs pavērsiens. Ja paskatāmies, kas pamazām ap LTV savelkas un kas tiek runāts pa gaiteņiem, tad viss kļūst skaidri redzams. Dažiem ir jāmeklē jauns darbs, dažiem raidījumiem ir skaidri un gaiši pateikts, ka tiem jābeidz eksistēt. Divi manis veidotie raidījumi – Krējums saldais un Jauna nedēļa – ir starp tiem, kuriem ir jāpazūd. Turklāt tas nav jautājums par šo raidījumu kvalitāti, jo tajos strādā kvalitatīvi redaktori, no kuriem katrs varētu strādāt TV Panorāmā vai kaut kur citur. Tas nav kvalitātes jautājums, bet gan personiskā attieksme. Šajā gadījumā pret mani. Te arī ir problēma ar tiem cilvēkiem, kas mēģina pārņemt varu LTV. Tā ir daļa no Vienotības, kuru jūsu avīzē sauc par sorosiešiem. Ja cilvēks ir kādreiz saņēmis naudu no Sorosa, tad viņš uzreiz nav jāieraksta šajā kategorijā. Bet taisnība ir arī tas, ka ir pietiekami liela šo cilvēku grupa tieši medijos, jo Soross vienmēr ir uzskatījis medijus par galveno triecienspēku, kura mēģina pašreiz pārņemt televīziju. Pa lielākajai daļai tie ir cilvēki, kas kaut kādā veidā ir saistīti ar veco Dienu. Kas mani uztrauc? Mani neuztrauc viņu uzskati par ekonomiku vai korupciju. Tas viss man ir pieņemams, un es domāju līdzīgi. Tas, kur mūsu uzskati atšķiras, ir citur. Man kā cilvēkam ar liberāliem uzskatiem ir ļoti svarīgi, lai būtu domu daudzveidība. Sabiedrībā eksistē ļoti dažādi viedokļi par jebkuru tēmu. Es uzskatu, ka visiem šiem viedokļiem, pat tiem, kurus uzskatu par naidīgiem, tomēr ir tiesības uz eksistenci. Savukārt tie cilvēki, kuri tagad pretendē uz varu medijos, to redzam jau no [Ēlertes vadītās] Dienas laikiem, šajā ziņā ir sektanti. Jā, viņi arī ir liberāļi pēc kopējā skatījuma uz dzīvi, bet viņi ir sektanti, kuru [ideoloģijas] galvenā sastāvdaļa ir pilnīga neiecietība pret jebkuru citu viedokli. Katrs, kurš domā citādi, jau ir automātiski ienaidnieks. Pretinieks, kurš ir jāatmasko, jāiznīcina. Jau savulaik Dienā mēs redzējām skaidri virzītas kampaņas, kā iznīcināt vienu vai otru politiķi. Vienkārši piecas reizes nedēļā rakstot sliktu par viņu. Šī neiecietība pret citu viedokli diemžēl eksistē. Mums studijā laiku pa laikam uzstājas dažādi eksperti, un mēs tos ņemam ar dažādiem viedokļiem, jo tieši šajā viedokļu dažādībā, to saskarsmē un konfrontācijā ir tas žurnālistikas sāls. Žurnālists savu viedokli neuzspiež, bet viņš parāda dažādus viedokļus. Tad pēkšņi parādās pārmetumi, ka noteiktus cilvēkus nevar ņemt studijā. Tad man ir jautājums – ir aizliegto cilvēku saraksts, kurus nedrīkst rādīt sabiedriskajā televīzijā? Labi, tad esiet tik drosmīgi, uzrakstiet man šo sarakstu un pasakiet – šos nedrīkst aicināt. Uz tādu varoņdarbu neviens gan nav spējīgs. Tāpēc vienkārši notiek to cilvēku nostumšana malā, kas domā plašāk un nav šajā sektā. Mēs esam šo raganu medību priekšpostenī, jo tie, kas paņems sabiedrisko televīziju, grib sagrābt šo platformu un no tās stāstīt mums, kā pareizi dzīvot. Man ir bažas, ka mēs turpmāk dzirdēsim tikai vienu viedokli.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"