Semināra Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana galvenās vērtības bija redzēt vienu otram sejā un apmainīties ar kontaktiem, atzina ne viens vien semināra dalībnieks.
Taču pie kopsaucēja, kāds varētu izskatīties globālais latviešu saziņas tīkls – vai tā ir atsevišķa mājaslapa, drukāts izdevums vai vietne sociālajos tīklos, semināra dalībnieki nenonāca.
Seminārs Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana risinājās Rīgā un pulcināja ārzemju latviešu medijus un biedrību pārstāvjus. Darba gaitā parādījās problēmas, kas satrauc ārvalstīs dzīvojošos latviešus. Viena no būtiskākajām – ārvalstīs mītošajiem tautiešiem nav iespēju skatīties televīzijas pārraides latviešu valodā. Proti, iespēja gan teorētiski ir – Lielbritānijā un Īrijā dzīvojošie var redzēt latviešu kanālus, abonējot tvover.net un ozo.tv, taču, kā norādīja Lattelecom pārstāve Inga Alika, tās ir nelegālas interneta televīzijas. Taču pagaidām legālu iespēju, kā redzēt pašmāju TV kanālus arī ārzemēs, vēl nav. Par to gan domājot, un cerams, ka jau nākamgad varētu tikt palaists speciāls kanāls, kurš raidītu raidījumus un filmas, kam nav problēmu ar autortiesībām.
Vēl būtiska problēma – Latvijas mediji aktīvi atspoguļo ārzemēs mītošo tautiešu dzīvi tikai tad, ja noticis kas slikts – kāds nosities vai nokļuvis cietumā. Taču par labajām lietām, kas notiek kopienās, un veiksmes stāstiem mediji no Latvijas nemēdz informēt, teica Lielbritānijā esošā medija AngloBaltic News veidotāja Dace Gaile.
Par to, ka nepieciešama kopēja platforma, kur latviešiem gūt informāciju neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, bija pārliecināti visi semināra dalībnieki. Taču cits jautājums – kādam saturam jābūt un kādam finansējumam. Proti, Briseles latviešu pārstāvis – www.latviesi.be un laikraksts Beļģijas Latviešu Ziņas – Krišjānis Sants norādīja, ka labprāt gribētu redzēt vienkopus informāciju par latviešu mākslinieku koncertiem un izrādēm ārpus Latvijas, kas ļautu samazināt organizatoru izmaksas, paralēli organizējot pasākumus arī citās netālu esošajās valstīs. Savukārt Īrijā esošā portāla balticireland.ie galvenā redaktore Laima Ozola norādīja, ka derētu informācija, ka, piemēram, kādā Latvijas reģionā atvērs rūpnīcu, kurai vajadzēs 150 darba rokas, vai arī paredzēts celt objektu, kurā būs nepieciešami celtnieki. Taču daudzi norādīja, ka globālajā latviešu platformā nebūtu tik interesanta informācija par lokālām lietām – diezin vai latviešus Zviedrijā interesētu Minsteres kora mēģinājumu laiks, bet Londonas latviešus – cikos Korkas latvieši svinēs 18. novembri. Tā būtu informācija, kas varētu palikt līdzšinējos reģionālajos ārzemju latviešu medijos.
Jāteic, ka ārzemēs ir iespaidīgs latviešu mediju klāsts – mediji latviešu valodā ir gan ASV, gan Austrālijā, gan Lielbritānijā, gan Beļģijā, gan arī jaunās emigrācijas populārajā valstī Īrijā, kur portāls balticireland.ie sasniedzis 50 tūkstošu unikālo apmeklētāju skaitu, savukārt avīze Sveiks! vēl joprojām tiek drukāta 5000 eksemplāros.