Ārzemju latvieši skeptiski par reemigrācijas plānu
Vakar beidzās reemigrācijas plāna melnraksta sabiedriskā apspriešana. Lēsts, ka Latviju pametuši aptuveni 300 000 valstspiederīgo. Bet par reemigrācijas plāna melnrakstu izteikušies tikai mazliet vairāk nekā 200 cilvēku.
Kopumā sabiedrība sprieda par 28 priekšlikumiem, no kuriem visvairāk piekritēju ir priekšlikumam par darba tirgus informācijas pieejamību, tad seko augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste Latvijas uzņēmumos inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Pietiekams ir atbalstītāju skaits arī tādiem priekšlikumiem kā atbalsts skolēniem, kuri atgriežas Latvijas izglītības sistēmā, un sadarbībai ar diasporu. Negatīvi ir vērtēti ieteikumi par nodokļu atlaidi tiem, kas atgriežas, zemes piešķiršanu un transporta kompensāciju izmaksu reemigrējušajiem.
Taču paši ārzemju latvieši ir mazliet skeptiski par šā plāna ietekmi uz latviešu atgriešanos dzimtenē. «Esmu piedalījies divās diasporas konferencēs, kurās Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības ministrija kopā ar Eiropas Latviešu apvienību pārspriež šos jautājumus. Visas iniciatīvas ir apsveicamas, bet, manuprāt, nedrīkst izplūst vienreizējos pabalstos. Latvijā jārada pieklājīgi apmaksātas darbavietas – tas ir pats galvenais! Oktobra vidū medijos lasījām, ka kādam Latvijas uzņēmumam nepieciešami 150 jauni darbinieki. Alga esot 400 latu uz rokas. Nevarot atrast darbaspēku, un būs no Bulgārijas jāieved viesstrādnieki. Ar 400 latiem nevar izdzīvot, ja jāmaksā īre, apkure, elektrība un jālej mašīnā degviela, lai nokļūtu darbavietā. Jāuzlabo darba tirgus informācijas pieejamība ārzemju latviešiem. Sludinājumi ļoti atraktīviem darbiem bieži vien parādās tikai drukātos medijos,» uzsver Latviešu kopības Vācijas valdes priekšsēdētājs Nīls Ebdens.
«Pagājuši gandrīz deviņi gadi, un kādam tikai tagad radusies doma, ka jāsāk ko darīt. Tas, ka cilvēki aizbrauc, ir tikai sekas, bet valstij jācīnās ar cēloņiem, lai piebremzētu aizbraukšanu,» Neatkarīgajai teic Lielbritānijā esošā latviešu ziņu portāla AngloBaltic News direktore Dace Gaile. Viņasprāt, vērtīgākie priekšlikumi ir darba tirgus informācijas pieejamība, atbalsts skolēniem, sadarbība ar diasporu un latviešu valodas saglabāšanas pasākumi. «Par hipotekārajiem kredītiem mēs paši zinām, ka tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ liela daļa cilvēku izbrauc uz ārzemēm, – lai varētu atmaksāt bankām aizdevumus. Varbūt varētu samazināt procentu likmes vai apstādināt tās uz laiku, kā to dara Lielbritānija, lai palīdzētu cilvēkiem ātrāk atbrīvoties no parādsaistībām,» norāda D. Gaile.
«Es neaizbraucu tikai naudas dēļ – gribēju pasauli apskatīt, pabraukāt apkārt. Lai atgrieztos Latvijā, nezinu, kam būtu jānotiek,» Neatkarīgajai viedokli pauž Anglijā dzīvojošs jaunietis Ronalds Balodis, kurš saikni ar Latviju nav pārrāvis, kaut vai atbalstot Latvijas hokeja izlasi pasaules čempionātos. Viņaprāt, piedāvātais reemigrācijas plāns izskatās labi, taču diezin vai ar tā palīdzību varētu atdabūt Latvijā daudz cilvēku. «Ārzemēs ir labāka attieksme pret cilvēkiem, te cīnās par cilvēku tiesībām visās jomās, un arī atalgojums Latvijā tik drīz nebūs tuvs citām Eiropas valstīm. Cilvēki ir pieraduši pie naudas, un tas viņus notur ārzemēs,» uzskata R. Balodis.
