Veiksmes stāsts - latviešu celtnieks Somijā nopelna 500 eiro nedēļā

Jānim (vārds mainīts) Latvijā ilgstoši nebija darba, līdz beidzot ar paziņu palīdzību viņam izdevās atrast darbu celtniecībā Norvēģijā.

Nu jau vairākus gadus viņš strādā Skandināvijā un atgriezties neplāno, jo, salīdzinot ar nopelnīto tur, par santīmiem vergot vairs negribot. Tagad viņš spējot ne tikai uzturēt sevi un iekrāt pensijai, bet arī atbalstīt meitas studijas.

Jāuzmanās no krāpniekiem

Jānis pirmo viesstrādnieka darba pieredzi guva, ceļot kādam norvēģim vasaras kotedžu. Par trīs mēnešu darbu starpnieks viņam un pārējiem strādniekiem gan samaksāja tikai nelielu daļu no solītā. Taču Jānim izdevās sarunāt darbu pie tā paša norvēģa, kam celta kotedža. Pēc pāris mēnešiem, kad viss bija pabeigts, nācās atgriezties Latvijā. Rīgā viņš sameklēja firmu, kas vervē strādniekus uz Somiju viesnīcas būvei vienā no populārākajiem slēpošanas kūrortiem. Pēc objekta pabeigšanas vēl nostrādājis četrus mēnešus, bet tad somu darba devējiem ar starpniekfirmu sanācis strīds. Izrādās, starpnieki maksājuši strādniekiem tikai astoņus eiro stundā, bet no somiem par katru viesstrādnieku ņēmuši divdesmit piecus eiro! Piezvanījuši vervētājiem, uzteikuši darbu un aizbraukuši mājās.

Alga vismaz 500 eiro nedēļā

Pēc kāda laika somu darba devējs piezvanījis un piedāvājis strādāt «pa taisno», slēdzot līgumu ar somu firmu un saņemot algu pēc Somijas likumdošanas. Ar laiku stundas likme izaugusi līdz divpadsmit eiro astoņpadsmit centiem par stundu (pēc nodokļu nomaksas). Darba noteikumi un samaksa šāda: jāstrādā piecas dienas nedēļā, pa astoņām stundām dienā, kas naudas izteiksmē ir 487,2 eiro nedēļā. Papildus tam viesstrādnieki saņem arī komandējuma naudu, kas netiek aplikta ar nodokļiem, 36 eiro dienā, tātad nedēļā klāt vēl 180 eiro. Vēl katram strādājošajam Somijā pēc likuma pienākas viena apmaksāta brīvdiena mēnesī. Darbiniekam tikai jābrīdina priekšnieks, ka tajā dienā nebūs darbā.

Ja tiek nostrādātas papildu stundas, tās tiek krātas apmaksātām brīvdienām – pa četrām nedēļām iekrājas 40 nostrādātu stundu jeb piecas apmaksātas brīvdienas, vesela nedēļa, kuru tad var pavadīt Latvijā. Vasarā katram strādājošajam pienākas arī četras kalendāra nedēļas ilgs apmaksāts atvaļinājums un ziemā vēl divas atvaļinājuma nedēļas.

Šobrīd Jānis ir bezalgas atvaļinājumā sakarā ar darbu beigšanos vienā objektā līdz jauna objekta uzsākšanai. Viņš ir parakstījis par to vienošanos ar darba devēju. Tā kā no darba nav atlaists, viņš nevar reģistrēties kā bezdarbnieks un saņemt bezdarbnieka pabalstu, taču to nemaz nevēlas, jo cer, ka būs darbs citos objektos.

Var prasīt pabalstu

Ja Jānim nebūtu iekrājumu, viņš varētu prasīt pabalstu pašpalīdzības kasei, kurā katru gadu izdara iemaksas – sākumā 40, tad 60 un nu jau 100 eiro gadā. Ja darba nav ilgāku laiku, pašpalīdzības kantorim var pieprasīt pabalstu 70 vai 80% apmērā no mēneša izpeļņas.

Jānis uzsver, ka Somijā ir progresīvā nodokļu sistēma – līdz deklarētajam ieņēmumu līmenim ir viena, zemāka, likme, bet, pārsniedzot deklarēto līmeni, šī likme jau vairāk nekā dubultojas. Turklāt nodokļu apjoms ir atkarīgs no deklarēto gada ienākumu apjoma. Tā kā pērn darba devējs par Jāni sociālajā un ieņēmumu nodoklī kopā maksājis 16%, šogad šī likme ir samazināta līdz 14,5%, pieskaņojot to pagājušā gada reālajai izpeļņai. Viņš uzsver, ka visi nodokļi – tikai 14,5%, nevis kā Latvijā, kur sociālais un ienākumu nodoklis – gandrīz 60%. Par dzīvokli viņam arī nekas nav bijis jāmaksā – to viesstrādniekiem noīrē un apmaksā firma, ieskaitot komunālos maksājumus. Maksājis tikai par to, ko noēdis un nodzēris.