«Šobrīd Latvijā nav vienotas izpratnes, kas ir biznesa analītiķis un kāda ir viņa pievienotā vērtība uzņēmējdarbībā. Viņa galvenā sūtība ir palīdzēt biznesam atrisināt esošās identificētās problēmas vai sasniegt izvēlētos mērķus,»norāda AS RIX Technologies projektu vadītāja, sistēmanalītiķe un Starptautiskā biznesa analīzes institūta Latvijas nodaļas valdes locekle Ksenija Lāce.
«Lai arī AS RIX Technologies mans oficiālais amata nosaukums ir projektu vadītāja, mani ikdienas darba pienākumi vistiešākajā mērā saistīti ar biznesa analīzi, konkrēti – ar klienta vajadzību izpēti un analīzi, lai piedāvātu viņam visatbilstošāko risinājumu. Piemēram, klients vēlas sakārtot savu lietvedību un procesu vadību uzņēmumā. Tam var būt dažādi iemesli – gan uzņēmuma struktūras izmaiņas, gan vēlme optimizēt biznesa procesus un ietaupīt administratīvos un finanšu resursus. Kad ir uzklausītas klienta sūdzības un vēlmes, esmu izanalizējusi viņa šobrīd īstenoto praksi un atradusi visas šaubīgās vietas procesos, es piedāvāju klienta prasībām atbilstošāko risinājumu un bieži vien informācijas sistēmas izstrādi. Bet šeit jāuzmanās no bieži pieļautās kļūdas – nekādā gadījumā nedrīkst automatizēt haosu. Tāpēc profesionāls biznesa analītiķis pirms informācijas sistēmas izstrādes palīdz klientam sakārtot viņa procesus un tikai tad šos procesus automatizē. Ja uzņēmumam jāsakārto līgumu sagatavošanas process, paredzot obligātu jurista vīzu un līgumu versiju pārvaldības procesu, nosakot prasības aktuālās versijas identifikācijai, klients var pieņemt lēmumu par dokumentu vadības sistēmas ieviešanu, kura šos procesus automatizēs. Šeit analītiķis palīdz, izstrādājot prasības konkrētai informācijas sistēmai. Sava darba rezultātu analītiķis izmanto gatava produkta izvēlei un konfigurācijai vai var nodot to programmētājam, kurš implementē jaunu sistēmu, precīzi sekojot noteiktajām prasībām,» stāsta Ksenija.
Profesiju klasifikators klusē
Viņa uzskata, ka biznesa analītiķa specialitāte ir pieskaitāma radošo profesiju saimei. «Nav vienādu situāciju, nav vienādu klientu, katram jāpiemeklē savādāks risinājums. Darbs ir kā nemitīgs izaicinājums, jo sākotnēji analītiķis par klientu nezina neko un tikai ar laiku pētot, analizējot, vērtējot speciālists klienta biznesa sfēru, tā teikt, izkož līdz kaulam. Tas nav viegli, bet tieši šie nemitīgie pārbaudījumi un grūtības mani biznesa analītiķa profesijā saista,» uzsver Ksenija.
Viņa teic, ka minētā specialitāte ir salīdzinoši jauna un vēl joprojām ar terminu «biznesa analītiķis» katrs saprot kaut ko savu. Turklāt Latvijā vēl līdz šim profesiju klasifikatorā nav iekļauta biznesa analītiķa profesija. «Bija un ir gan biznesa konsultanti klienta biznesa specifikas analīzei, gan sistēmanalītiķi informācijas sistēmu izstrādei, taču arvien vairāk klientu saprot, ka viņiem sekmīga projektu izstrādē ir nepieciešams cilvēks, kas ne tikai izprot klienta biznesu, bet arī ir profesionālis IT jomā, lai varētu ieteikt klientam atbilstošāko tehnoloģisko risinājumu,» biznesa analītiķa profesijas izveides aizmetņus skaidro Ksenija.
Vērtīgais sertifikāts
Lai pasaulē veidotos vienota izpratne par to, ko tad īsti nozīmē biznesa analītiķa specialitāte, un vienkopus pulcētu šā aroda profesionāļus, tika izveidots Starptautiskais biznesa analīzes institūts (International Institute of Business Analysis jeb IIBA), un tas jau vairākus gadus izsniedz biznesa analītiķa sertifikātu (Certified Business Analysis Professional jeb CBAP) tiem, kas pierāda, ka ir augstas raudzes speciālisti. «Šo sertifikātu iegūt vēlējos jau sen, jo tas paceltu gan manu, gan manas darbavietas profesionalitātes latiņu. Daudz kur pasaulē klienti projektu izstrādē jau dod priekšroku speciālistiem, kam ir šis sertifikāts, jo tas sniedz klientiem lielāku pārliecību, ka projekts noritēs veiksmīgi. Patiesībā situāciju, kad tieši šis sertifikāts dod klientam patiesu pārliecību, ka iecerētais risinājumus ne vien tiks īstenots, bet būs patiešām efektīvs, var salīdzināt ar traumpunktu, kurā ierodas cilvēks ar savainotu roku. Cietušais noteikti vēlēsies, lai viņu izmeklē ķirurgs, nevis vienkārši terapeits, kurš teorētiski arī var noteikt, vai brūce jāšuj, vienkārši jāpārsien vai varbūt jāliek ģipsis,» skaidro Ksenija.
Lai iegūtu šo vērtīgo dokumentu, jāatbilst vairākām prasībām, pirmkārt, ir jābūt uzkrātai noteiktai darba pieredzei, proti, vismaz 7500 stundām jābūt nostrādātām biznesa analītiķa amatā, otrkārt, institūts rūpīgi izvērtē kandidāta paveikto darbu sarakstu, treškārt, ir jānokārto tests, lai vērtētāji gūtu pārliecību, ka arī teoriju speciālists pārzina. «Šis sertificēšanas process man pašai bija ļoti noderīgs laiks, lai ne tikai par savu darbu iegūtu skatu no malas, bet arī nostiprinātu zināšanas un iegūtu jaunas idejas, kā strādāt vēl labāk, jo, kā jebkurā profesijā, neviens nav pilnīgs, allaž var atrast iespējas, kur augt un pilnveidoties,» uzsver Ksenija. Viņa norāda, ka pašreiz visā Baltijā Starptautiskā biznesa analīzes institūta sertifikātu ir saņēmuši tikai četri cilvēki. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, ka arī Latvijā klienti projektu izstrādē vēlēsies iesaistīt tikai un vienīgi tādus biznesa analītiķus, kuriem ir atbilstošs sertifikāts.
AS RIX Technologies jau šādam scenārijam ir gatavs. Par šāda sertifikāta iegūšanu šobrīd domā arī mana kolēģe,» stāsta uzņēmuma projektu vadītāja.
Veicina profesijas atpazīstamību
AS RIX Technologies komandā Ksenijai rit piektais darbības gads. «Tolaik meklējot jaunas darba iespējas, redzēju, ka šis uzņēmums saprata biznesa analīzes vērtību. Turklāt zināju, ka komandu veido kompetenti profesionāļi, no kuriem varētu smelties jaunu pieredzi, iemaņas,» motivāciju uzsākt darba gaitas AS RIX Technologies pamato Ksenija. Viņa norāda, ka gan pirms pieciem gadiem, gan tagad kopumā sabiedrībā nav vienotas skaidrības par biznesa analīzes veikšanu un atrast labus speciālistus joprojām ir problemātiski.
Lai veicinātu biznesa analītiķu profesijas atpazīstamību un izpratni par tās nozīmi, viņu profesionālās attīstības un apmācību iespējas Latvijā, kā arī radītu iespēju kvalificētu biznesa analītiķu sertificēšanai Latvijā, izmantojot starptautiski atzītu sertificēšanas programmu, tika izveidota Starptautiskā biznesa analīzes institūta Latvijas nodaļa. Tā periodiski organizē Latvijā strādājošo biznesa analītiķu profesionālus saliedēšanas pasākumus, kuros speciālisti var apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunas zināšanas, kā arī vienkārši labi pavadīt laiku ar saviem kolēģiem. Lai audzinātu un izglītotu jaunu speciālistu kalvi, Starptautiskā biznesa analīzes institūta Latvijas nodaļa rīko arī tikšanās ar IT jomā studējošajiem. Šādu tikšanos galvenais vadmotīvs ir iepazīstināt studentus ar tādām profesijām kā biznesa konsultants, biznesa analītiķis un sistēmanalītiķis.
Studentu maldīgie uzskati
«Runājam par to, kur katra no šīm profesijām parādās programmnodrošinājuma izstrādes procesā, kādas aktivitātes ietilpst to speciālistu pienākumos, kā arī kādas kompetences ir vajadzīgas šo profesiju pārstāvjiem,» stāsta Ksenija. Viņa gan uzsver, ka nereti, tiekoties ar jauniešiem, radusies pārliecība, ka viņiem nav pietiekamu zināšanu par vidi, kurā viņiem būs jāstrādā.
«Studenti uzskata, ka IT joma ietver tik divas profesijas – programmētāju un datortīklu administratoru. Taču IT nozare saistīta ar daudzām citām interesantām specialitātēm, ieskaitot biznesa analītiķus. Iepazīstinot ar šīs profesijas šķautnēm, daudzos studentos šis arods raisīja interesi,» uzsver Ksenija. Viņa gan piebilst, ka specialitāte nav piemērota jebkuram. «Pirmkārt, ja cilvēks nav komunikabls un viņam nepatīk runāt ar citiem, biznesa analītiķa profesijā viņš nespēs sevi realizēt, jo tieši komunicējot mēs iegūstam savam darbam vajadzīgo informāciju. Otrkārt, jāprot organizēt un plānot savs laiks, kā arī jāmāk pārraudzīt citu veikumu. Treškārt, jābūt pārliecinātam par savu kompetenci un jāprot aizstāvēt savs viedoklis, jo ne jau vienmēr uzreiz klients manas idejas uztver ar sajūsmu un visam piekrīt.
Visam manis teiktajam ir jābūt argumentētam un pierādāmam, tad klients sāk ieklausīties. Ceturtkārt, cilvēkam jābūt tehniski domājošam un vismaz vispārīgi jāpārzina biznesa procesi, un visbeidzot profesija ir saistīta ar lielu atbildību – ja projektā kas noies greizi, visbiežāk vainīgs būs biznesa analītiķis,» uzsver Ksenija.
Mērķtiecīga izvēle
Arī iepriekšējā darba pieredze viņai saistīta ar IT jomu, un tajā kopumā aizvadīti jau gandrīz 10 gadi. «Es sāku kā programmētāja. Lai arī nemitīgs darbs viens pret vienu ar datoru nebija mans aicinājums, gribēju ko radošāku, tomēr šo darba posmu vērtēju kā ļoti būtisku, jo labam biznesa analītiķim jāizprot programmētāja veicamie pienākumi, lai programmētājam nerastos grūtības implementēt analītiķa izstrādātos risinājumus, respektīvi, es nevaru uzprojektēt mašīnu, ja nepazīstu tās uzbūvi un konkrētas detaļas.» Ar IT nozari Ksenija sasaistījusi arī savu izglītības ceļu – studējusi gan Sanktpēterburgas Tehniskajā universitātē, gan bakalaura un maģistra grāds iegūts Rīgas Tehniskajā universitātē (apgūta automātika un datortehnika). «Tā bija rūpīgi plānota izglītības ceļa izvēle. Cik sevi atceros, man saistīja viss, ko ietver IT joma. Jau piecu gadu vecumā viena no visbiežāk manis šķirstītajām lasāmvielām bija grāmata par robotiem,» stāsta Ksenija.