Ārzemēs nelaimē nonākušo fondam visbiežāk palīdzību lūdz fiktīvās līgavas

Kopš sācis darboties materiālās palīdzības fonds nelaimē nonākušiem tautiešiem ārvalstīs, Ārlietu ministrija (ĀM) nepilnu divu mēnešu laikā izsniegusi 13 aizdevumu par 544 latiem, raksta portāls balticireland.ie, norādot, ka vidējā aizdevuma summa ir 35 lati.

1. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi nr. 322 Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai, kas nosaka to, kā Latvijas valstspiederīgais, kas nonācis ārkārtas situācijā ārvalstīs, var saņemt palīdzību ceļa izdevumu uz Latviju segšanai. Pagaidām gan nelaimē nonākušie tautieši, it īpaši Īrijā, pēc palīdzības nav īpaši lūguši.

«Par ārkārtas situāciju tiek uzskatīta situācija, kurā ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība. Pēc iesnieguma saņemšanas Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs konsulārā amatpersona rūpīgi izvērtē katru konkrēto gadījumu: vai persona tiešām ir nonākusi ārkārtas situācijā un vai tai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas (piemēram, radu, draugu, pašvaldību u. c. finansiāla palīdzība). Ja citas iespējas saņemt finansiālo palīdzību nav, lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu. Lēmumu par palīdzību līdz 200 latiem pieņem konsulārā amatpersona ārvalstīs, bet par summu virs tiem – Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors. Materiālā palīdzība nevar pārsniegt 2000 latu vienai personai, turklāt saņemtie naudas līdzekļi trīs mēnešu laikā valstij ir jāatmaksā,» Neatkarīgajai norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis.

Lai gan pēdējo gadu laikā daļa no tautiešiem ir atstājuši Īriju – atgriezušies Latvijā, devušies darba meklējumos uz citām valstīm (piemēram, ASV, Kanādu, Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Šveici), Īrijā vēl aizvien uzturas ievērojama tautiešu kopiena – virs 20 000 Latvijas valstspiederīgo, norāda J. Sīlis. Latvijas vēstniecībā Īrijā vismaz līdz jūlija vidum nebija piemērota materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība un repatriācijas jautājumi risināti, nepieciešamos finanšu līdzekļus rodot ar Latvijas pašvaldību, personu tuvinieku vai Īrijas sociālo dienestu palīdzību.

«Lai atgrieztos Latvijā, vēstniecībā gada laikā pēc palīdzības ir vērsušās 35 personas. Visvairāk pēc palīdzības ir vērsušās Latvijas pilsones – fiktīvās līgavas, kurām ar Latvijas pašvaldību atbalstu (aviobiļešu iegāde) ir izdevies atgriezties Latvijā, arī kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem. Vairākām personām vēstniecība sniegusi informāciju par iespēju saņemt palīdzību, vēršoties Īrijas sociālajos dienestos, un palīdzējusi sazināties ar tuviniekiem vai draugiem, iegādāties aviobiļetes. Vēstniecības rīcībā ir informācija par septiņiem gadījumiem 2011./2012. gadā, kad izdevumus par aviobiļetēm, lai atgrieztos Latvijā, ir sedzis Īrijas Sociālais dienests. Pēdējais no šiem gadījumiem bija šogad jūnijā, kad Īrijas Sociālais dienests izdevumus sedza Latvijas pilsonim, kurš bija palicis bez darba, iztikas līdzekļiem un tuvinieku atbalsta,» Neatkarīgo informē J. Sīlis.

Svarīgākais