Policistiem automātiski nepienākas prēmijas par kukuļdevēju aizturēšanu

Šī gada sešos mēnešos ceļu policija par kukuļdošanu aizturējusi jau 27 šoferus, taču lai izbēgtu no soda, šoferi gatavi maksāt pat 1000 latu lielu kukuli.

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) pārstāve Ieva Sitenieci stāsta, ka gadījumi, kad tiek apturēti autovadītāji ir dažādi: „Visbiežāk autovadītāji tiek apturēti par ātruma pārkāpšanu, braukšanu alkohola reibumā, mašīnas dokumentu neesamību un līdzīgiem gadījumiem. Šogad vislielākais kukulis reģistrēts Jēkabpilī, kur kāds 1982. gadā dzimis vīrietis, vieglajā automašīnā, pārvadājot 500 l alkohola saturošu šķīduma, no policijas mēģināja atpirkties ar 1000 latu lielu naudas summu.”

Arī vakar Pļaviņu novadā uz ceļa Rīga-Daugavpils šosejas, patruļpolicijas darbinieki apturēja automašīnu, kuru vadīja 1968. gadā dzimis vīrietis. Pārbaudes laikā autovadītājam tika konstatēts alkohola reibums vairāk kā 2 promiles, papildus tam nav bijusi vadītāja apliecība. Vadītājs policijas darbiniekiem mēģinājis iedot 5000 Krievijas rubļus, pēc kā arī tika aizturēts.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte uzsver, ka medijos izskanējušās ziņas par to, ka, aizturot kukuļdevēju, konkrētajam policistam automātiski tiek izmaksāta prēmija, ir nekorekta: „Policijas uzdevums ir cīnīties ar likuma pārkāpējiem, aizturēt dzērāj šoferus, ātruma pārkāpējus, kukuļdevējus – tas ir ikdienas darbs. Ja policists aiztur kukuļdevēju, kurš mēģinājis atpirkties, piemēram, ar 50 latiem, nenozīmē, ka pie nākamās algas tiks veikta piemaksa kukuļa apmērā. Protams, ir iespēja pretendēt uz prēmijām, piemaksām, bet šādos gadījumos tiek pieaicināta ekspertu komisija, kas katru gadījumu izanalizē un dod savu vērtējumu, kā arī akceptu piemaksu izmaksāšanai.”

Valsts policija atgādina, ka par kukuļa došanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai citas personas interesēs, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām. Savukārt, par kukuļņemšanu piemērojamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais