Lai noskaidrotu, cik piesārņota ir Baltijas jūras piekraste, Vides izglītības fonds rīko sociālo kampaņu Mana jūra. Mēneša laikā vides aktīvisti apsekos 500 kilometru garo jūras robežu – sākot no Nidas uz Lietuvas un Latvijas robežas, līdz pat Ainažiem, dokumentējot un apkopojot jūras un piekrastes vides problēmas.
«Lai arī atkritumi nav pati svarīgākā Baltijas jūras problēma, tomēr pietiekami nozīmīgs indikators jūras veselībai un sabiedrības attieksmei. Tās krastos esošās valstis atzinušas piesārņojumu par nopietnu problēmu, diemžēl trūkst ticamu datu, kas ļautu plānot tālāko rīcību,» norādīja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, piebilstot, ka kampaņa ir plašāka atkritumu monitoringa projekta Marlin sastāvdaļa, ko atbalsta Centrālā Baltijas programma. «Šis noteikti ir arī pārrobežu jautājums, jo atkritumu izcelsmes un uzglabāšanas reģioni bieži vien nav skaidri. Apvienoto Nāciju Vides programma ir izveidojusi vienotas vadlīnijas jūras piesārņojuma un atkritumu novērtēšanai,» uzsvēra J. Ulme. Piesārņojuma izpēti pēc stingri izstrādātiem kritērijiem veiks ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Somijā un Igaunijā, kopumā veicot 96 pludmaļu tīrīšanu. Iegūtās zināšanas izmantos jūras piesārņojuma mazināšanas stratēģijām un plāniem.
Latvijas piekrastē jau ir izveidotas piecas pastāvīgas monitoringa vietas, kas parāda piesārņojuma problēmu saistībā ar sezonu maiņu, bet šis pasākums ļaus spriest tikai par vienas sezonas situāciju. «Jau pērn, veicot atkritumu monitoringu, guvām satraucošus datus par azbesta piesārņojumu. Šomēnes iegūtie dati ļaus secināt un noskaidrot gan pašmāju, gan ārvalstu radītos piesārņojuma avotus. Tas dos iespēju runāt ne tikai par patērētāju atbildību, jo viņi ir tie, kas izmet atkritumus, bet arī par ražotāju atbildību. Piemēram, uz pudeles ir informācija, ka ražotājs ir zaļi domājoša kompānija. Mūsu atradumi jūras krastā ļaus vērsties pie attiecīgā ražotāja un aicināt savākt atkritumus,» skaidroja pasākuma rīkotājs.
Kampaņas gaitā tiks apkopotas piekrastes apsaimniekošanas labie un negatīvie piemēri, būs tikšanās ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, bet lielajās pilsētās ir plānoti plašāki publiski pasākumi. Par dalībnieku atrašanās vietu, jaunākajām aktualitātēm un iespēju pievienoties gājienam ziņos vietnē www.manajura.lv, kur varēs noskatīties arī videodienasgrāmatas.
Kampaņu informatīvi atbalsta Neatkarīgās interneta portāls nra.lv.