Drāma Jūrkalnes piekrastē - zvejnieks izglābj no noslīkšanas savu dēlu

© Juris Ģigulis

Tikai veiksmīga apstākļu sakritība ļāvusi Jūrkalnes zvejniekam Ivaram Pūpoliņam jūrā izglābt trīs cilvēkus. Pat nezinot, ka viņu vidū būs arī paša dēls. Tomēr notikumu aptumšo viena zaudēta dzīvība.

Satraucošie notikumi risinājās Ventspils novada Jūrkalnes pagastā aizvadītās nedēļas nogalē. Četri jauni vietējie vīrieši – trīs ap 25 gadus veci un viens jaunāks – stikla šķiedras laivā agrā rītā devušies jūrā izņemt licencētus zvejas tīklus. Taču laiva apgāzusies. Līdz krastam bija aptuveni 350 metru, un jaunākais puisis Mārtiņš mēģinājis krastu sasniegt peldus, taču tas viņam neizdevās. Jaunieša mirstīgās atliekas jūra vēl nav atdevusi. Tikmēr pārējie trīs pieķērās pie laivas, kura praktiski jau bija nogrimusi. Aptuveni stundu pēc atrašanās ūdenī viņus izglāba vietējais zvejnieks Ivars Pūpoliņš. Dažas minūtes vēlāk, iespējams, vairs nebūtu ko glābt.

Ivars, tā rīta notikumus atceroties, stāsta, ka ap pusdeviņiem rītā viņš pats nupat bija izcēlies krastā un izlika zivis. Viņam piezvanījusi novadniece, ka jūrā slīkst viņam pazīstamais Mārtiņš. Ivars ne brīdi nav domājis un ar 140 kilometru lielu ātrumu traucies uz aptuveni piecu kilometru attālo vietu, lai puisi glābtu, pat nezinot, ka nāves briesmās nokļuvis arī viņa dēls. Tikai nejaušības pēc viņa automašīnas piekabē atradusies gumijas laiva. Piecās vietās sacaurumoto laivu Ivars gribējis izmest atkritumos, taču pirms divām dienām nolēmis to tomēr salīmēt. «Ieliku automašīnas piekabē, jo gribēju paskatīties, vai gaisu nelaiž ārā. Tas tiešām ir liktenis, ka šī laiva tur vispār bija,» saka Ivars.

Iebraucot ar laivu ūdenī, zvejnieks domājis, ka būs jāglābj divi cilvēki, taču jūrā ieraudzījis trīs galvas. Mārtiņa, par kuru vienīgo viņam bija informācija, viņu vidū vairs nebija. Toties starp puišiem Ivars ieraudzījis savu dēlu. Viņi bija pieķērušies pie laivas, kura jau bija pilnībā zem ūdens. Par laimi, tās priekšgals bija atdūries uz trešā sēkļa grunts un jaunieši līdz tai vēl varējuši aizsniegties. Taču kuru katru mirkli laiva varēja aizslīdēt, glābjamie jau bija pilnīgi bez spēka. Viņi ūdenī atradās aptuveni stundu – pārsaluši, pilnīgi pelēki. Viens no viņiem jau bijis pavisam ļengans. «Kā filmā Titāniks,» stāsta Ivars. «Puiši histēriski bļāva. Piebraucu dažu metru attālumā un sarunāju, lai nelien laivā, jo tā neizturēs. Teicu: ja taisīsiet histēriju, es nevienu neņemšu,» notikumus restaurē Ivars, piebilstot, ka ņemtu jau tāpat, taču viņi bija kaut kā jānomierina.

Vēlāk pats sagurušākais puisis stāstījis, ka vienubrīd jau gribējis rokas laist vaļā, jo nav bijis vairs spēka, bet, redzot laivu, ar pēdējiem dvēseles spēkiem saņēmies. Viņu tad arī iestūmuši laivā, bet abi pārējie pieķērušies pie tās. Ārā tikuši ar milzu grūtībām – pūtis pretvējš. «Centimetru pa centimetram, kādas 20 minūtes ar mazajiem airiem airējos ārā. Biju pilnīgi bez spēka,» stāsta Ivars. Viņš spriež, ja ierastos piecas minūtes vēlāk, iespējams, vairs nebūtu ko glābt: «Viņi tik tiešām ieskatījās acīs nāvei.» Diemžēl Mārtiņam liktenis nebija tik labvēlīgs. Bijis ļoti labs un strādīgs puisis, Liepājā mācījies jūras gudrības, skumji nosaka Ivars.

Izrādās, jaunieši četratā atradušies divvietīgā laivā, taču laiva bijusi pietiekami izturīga, un nelaimei bijis cits iemesls. Cik noprotams, jaunieši sadomājuši nopeldēties. Viens uzkāpa uz laivas malas, un tā apgāzās. Iespējams, Mārtiņš mēģinājis izpeldēt krastā, lai sauktu palīgā. Taču pūtis pretvējš, un starp otro un trešo sēkli puisis sācis slīkt. Ivara dēls vēl meties viņu glābt, taču pats sarijies ūdeni un, saprotot, ka līdz viņam netiks, atgriezies turēties pie laivas.

Glābēji vispirms no Alsungas, pēc tam arī no Ventspils atbraukuši, kad izglābtie ar Ivara gumijas laivu gandrīz bija tikuši krastā. Ivars uzskata, ka viņi atbraukuši pārāk vēlu. Turklāt alsundzniekiem nav bijis pienācīga aprīkojuma. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses dienests informē, ka alsundznieki esot palīdzējuši izglābt vienu cilvēku.

VUGD Ventspils daļas komandieris Genādijs Pavlovs skaidro, ka glābēji ieradušies, cik vien ātri iespējams. No Alsungas jābrauc 25 minūtes, no Ventspils vēl ilgāk. Diemžēl visa Kurzemes piekrastes zona no VUGD struktūrvienībām atrodas pārāk tālu un arī piemērota aprīkojuma glābšanai jūrā viņiem nav. Pēc būtības glābšana jūrā ir Krasta apsardzes pārziņā. «Taču mēs, protams, braucam, un uz vietas skatāmies, vai spējam palīdzēt,» uzsver G. Pavlovs.

Ivars sevi par varoni neuzskata: «Man nostrādāja instinkti, par sevi nedomāju.» Viņam palīdzējusi lielā pieredze, visu mūžu zvejojot un kuģojot. Ivars savulaik ir izglābis vēl trīs slīcējus un spriež, ka laikam viņam tāds liktenis.

***

Plkst.

8:20

Lietuviešu makšķernieki jau kādu laiku pēc notikušā pamana, ka jūrā ir apgāzusies laiva, un zvana savas naktsmītnes saimniecei Maritai.

Plkst.

8:26

VUGD saņem izsaukumu, ka jūrā apgāzusies laiva ar zvejniekiem.

Plkst.

8:27

Ivars Pūpoliņš saņem zvanu no Maritas, ka slīkst vietējais puisis Mārtiņš.

Plkst.

8:31

Ivars ierodas notikuma vietā Jūrkalnes pagastā pie Labraga.

Vietējie palīdz no stāvkrasta nonest gumijas laivu, Ivars dodas jūrā pie slīcējiem.

Pateicoties ceļavējam, drīz vien glābējs nokļūst līdz puišiem.

Plkst.

8:51

Uzņemot laivā vienu jaunieti un diviem pieķeroties pie tās, pēc 20 minūtēm, cīnoties ar pretvēju, laiva tiek krastā.

Īsi pirms

9:00

Ierodas VUGD brigāde no Alsungas, palīdz vienu jaunieti izvilkt krastā.

Pēc dažām minūtēm ierodas VUGD brigāde no Ventspils.

Vēlāk ierodas Krasta apsardzes dienesta kuģis, Gaisa spēku helikopters, robežsardzes kuteri, lai jūrā meklētu Mārtiņu.

Neatrod.

Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.