Valsts ieņēmumu dienests (VID) sākotnēji prognozēja, ka nulles deklarāciju skaits varētu būt ap 70 000, taču, sazinoties ar VID pārstāvi Evitu Teici – Mamaju, nra.lv noskaidroja, ka līdz 4. jūnija pēcpusdienai jau iesniegts 91 000 deklarāciju.
"Protams, pilnīgi precīzu skaitu nevaram pateikt, jo daudzas deklarācijas vēl aizvien pienāk, piemēram, pa pastu, no lauku rajoniem. Kaut arī deklarāciju iesniegšana teorētiski ir beigusies, visi ir laipni aicināti deklarēt savus uzkrājumus, īpašumus. Taču, ja persona ir nokavējusi iesniegšanas termiņu, kas bija 1. jūnijs, ir jāsniedz rakstisks paskaidrojums. Ja kavēšanas iemesls ir nepamatots, katrs gadījums tiek izskatīts individuāli, tiek piemērots naudas sods, kas var sasniegts līdz par 250 latu," skaidro VID pārstāve.
Biežāk uzdotie jautājumi ir saistībā ar summas aprēķināšanu, kā arī īpašumu reģistrēšanu – vai īpašums jāreģistrē ar tā sākotnējo cenu (summa par kādu īpašums iegādāts), vai jānovērtē šī brīža īpašuma vērtība. VID pārstāve skaidro, ka īpašums jādeklarē ar summu par kādu tas tika iegādāts.
VID apgalvo, ka šis pasākums ir vienreizējs un nākamajā gadā nulles deklarācija nav paredzēta.
Sākumdeklarācija jāiesniedz, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 000 latu. VID pārstāve skaidro, ka nav jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.