Centralizētā angļu valodas eksāmena uzdevumu kārtība pamatīgi samulsināja 12. klases skolēnus, izraisot nevajadzīgu stresu gan eksaminējamos, gan skolotājos. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis nolēmis sākt Valsts izglītības satura centra (VISC) pārbaudi, lai nedēļas laikā noskaidrotu faktus un atrastu vainīgos.
Viedokļi par šo gadījumu atšķiras: vieni vaino VISC darbiniekus, citi uzskata, ka nekas briesmīgs nav noticis. R. Ķīlis pat atsauca no atvaļinājuma VISC vadītāju Gunti Vasiļevski, lai noskaidrotu haosa iemeslus angļu valodas eksāmenā. Tiekoties ar ministru, G. Vasiļevskis norādījis, ka uzdevumu secība mainīta, ņemot vērā iepriekšējā gadā saņemtās sūdzības. Daudzi vērsuši centra uzmanību uz to: ja viens uzdevums neatrodas vienā atvērumā, lapas šķirstīšana traucējot tā izpildi. VISC uzskatījis, ka šāds izvietojums būs labāks un racionālāks. Diemžēl stresa dēļ skolēni neievēroja norādes, kas bija dotas lapās, un uzrakstīja atbildes neatbilstošajās vietās. Taču, kā uzsver Izglītības un zinātnes ministrija, sajauktā secība neatsauksies uz vērtējumu, vienīgi labotājiem tas būs papildu darbs, salīdzinot darba un atbilžu lapas, skaidrojot, kur kas rakstīts.
Arī tiesībsargs Juris Jansons tikās ar ministru un pārrunāja eksāmenā notikušo. Viņa secinājumi ir šādi: lai arī nodomi VISC bijuši labi, tomēr gala rezultāts liecina, ka centra darbinieki nav ievērojuši to, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī vairākus citus nosacījumus. J. Jansons uzskata, ka VICS vajadzēja brīdināt eksaminētājus, lai viņi pievērstu skolēnu uzmanību uzdevumu mainītajai kārtībai. Tad nekas tāds nebūtu noticis.
Latvijas Valodu skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Vita Kalnbērziņa uzskata, ka patiesībā te nebūtu ko satraukties, krietni netīkamāks notikums atgadījies pirms dažiem gadiem, kad pirms eksāmena tika noplūdināta gramatikas pārbaudījumu daļa. Viņa uz notikušo skatās citādi: «VISC neiedomājās, ka tik lielu iespaidu atstās citāds uzdevumu izkārtojums, bet bērni vienkārši nelasa uzdevumu. Pierādās tas, ka daudzi raduši braukt pa ierastām sliedēm – līdzko mazliet ko pamaina, sākas apjukums. Mums lieliski izdodas mācīt vidējo līmeni, nevis augstāko. Sagatavojam izpildītājus, nevis radošus cilvēkus, kas labi jūtas arī neierastās situācijās.» Asociācijas vadītāja piebilst, ka viņu šajā gadījumā mazliet mulsina tas, ka, nākot pretī tiem, kas kļūdījās, tiek zaudēta objektivitāte, kas ir eksāmena būtiskākā lieta. Turklāt – tas nav īsti godīgi pret tiem, kas ievēroja uzdevuma norādes.