Latvijas karavīri nesteigs pamest Afganistānu
Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas samitā Čikāgā nolemts, ka Latvija turpinās sniegt atbalstu Afganistānai un NATO lidmašīnas nodrošinās patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas arī pēc 2014. gada.
Vakar NATO līderu dienaskārtības galvenais jautājums bija Afganistāna. NATO spēki Afganistānā kontroli pār kaujas operācijām vietējiem spēkiem nodos līdz 2013. gada vidum, bet lielākā daļa ārvalstu karaspēka valsti atstās līdz 2014. gadam. Ne tikai ASV, bet arī citās NATO valstīs sabiedrības atbalsts Afganistānas karam ir ļoti zems, tāpēc Čikāgas sanāksmi politiķi izmantoja, lai uzsvērtu, ka šim konfliktam ir saskatāms gals, vēsta Reuters. Vienlaikus NATO valstu pārstāvji centās pārliecināt arī Afganistānas valdību, ka tā bez atbalsta nepaliks. «Nekādas steigas Afganistānas atstāšanā nebūs,» sanāksmes laikā uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Līdz 2014. gada beigām, kad vairākums no 130 000 Afganistānā dislocēto NATO karavīru dosies mājās, ārvalstu karavīri turpinās karot ar tālibiem un citiem kaujinieku grupējumiem, tomēr vislielākā uzmanība tiks pievērsta Afganistānas karavīru apmācībai un atbalstīšanai. Taču nākamais strīdīgais jautājums ir par to, cik kura NATO valsts gatava maksāt, lai finansētu Afganistānas spēkus pēc 2014. gada, norāda BBC.
Neraugoties uz to, ka ir izstrādāts plāns par kara izbeigšanu, tas nav vairojis ASV NATO sabiedroto valstu entuziasmu par nepieciešamību Afganistānā palikt līdz misijas beigām.
Piemēram, jaunais Francijas prezidents Fransuā Ollands paziņojis, ka Francija no Afganistānas savus karavīrus izvedīs līdz šā gada beigām – divus gadus pirms iepriekš noteiktā termiņa. Neraugoties uz ASV prezidenta Baraka Obamas aicinājumiem pārskatīt šo ideju, F. Olands uzsvēris, ka nedomā atkāpties no priekšvēlēšanu solījuma par karavīru pārvešanu mājās pirms termiņa. Afganistānā dienē 3400 franču karavīru. Vācijas kanclere Angela Merkele turpretī izteikusies – «mēs devāmies uz Afganistānu kopā, mēs arī to atstāsim kopā».
Diskusijas par Afganistānas atstāšanu aizēnoja Pakistāna, ar kuru ASV nav izdevies panākt vienošanos par tās teritorijas izmantošanu, lai izvestu karavīrus un kravas. ASV izmantotie maršruti tika slēgti pērnā gada novembrī, kad ASV bezpilota lidmašīnas uzbrukumā tika nogalināti 24 Pakistānas karavīri. Apmaiņā pret kravu kustības atļaušanu Pakistāna pieprasa atvainošanos, ASV bezpilota lidmašīnu lidojumu politikas pārskatīšanu, kā arī tranzīta maksas pacelšanu par vienu automašīnu no pašreizējiem 250 dolāriem līdz piectūkstoš.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs samita laikā, tiekoties ar ASV valsts sekretāres vietnieku Robertu Bleiku, arī pārrunāja notiekošo Afganistānā un Centrālāzijā un Latvijas un ASV sadarbības iespējas šā svarīgā reģiona stabilizācijā.
R. Bleiks uzteica Latvijas ieguldījumu Afganistānā, tostarp nodrošinot ASV un citu NATO valstu kravu tranzītu uz šo valsti. ASV nemilitārās kravas uz Afganistānu tiek sūtītas ne vien caur Rīgas ostu, bet tagad arī caur starptautisko lidostu Rīga. ASV puse atzinīgi novērtēja 8. maijā Latvijā noorganizēto augsta līmeņa starptautisko konferenci, kas bija veltīta šā tranzīta maršruta jeb tā sauktā Ziemeļu sadales tīkla izmantošanai arī komerciāliem mērķiem. Tas ļautu attīstīt ekonomiskās sadarbības iespējas Centrālāzijā un Dienvidāzijā, veicinātu
Afganistānas un tās kaimiņvalstu reģionālo integrāciju un kalpotu šā reģiona tālākai stabilizācijai. E. Rinkēvičs arī atgādināja par Latvijas valdības apņemšanos turpināt sniegt atbalstu Afganistānai pēc 2014. gada, kad lielākā daļa starptautisko spēku šo valsti atstās.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks paudis gandarījumu, norādot, ka NATO atbalsts ļaus Latvijai racionālāk un skaidrāk plānot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstību un ieguldīt līdzekļus citās NBS jomās, informē Ārlietu ministrija. Interesi par gaisa patrulēšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas izteikušas arī Itālija un Ungārija, kas pierādot projekta perspektīvu.
«Baltijas valstis gaisa patrulēšanai plāno atvēlēt lielāku finansējumu nekā līdz šim, kas tik un tā būs lētāk un efektīvāk, nekā darot to pašu spēkiem,» uzsvēris A. Pabriks. Baltijas valstu aizsardzības ministri, par spīti saspringtajiem valsts budžetiem, vienojušies aizsardzības izdevumiem paredzēt 2% no iekšzemes kopprodukta.