Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu par LNT un TV3 apvienošanos, taču neatklāj, vai to ir atļāvusi vai aizliegusi. Neformāla informācija gan liecina: darījumam ir dota zaļā gaisma – tikai ar stingriem ierobežojumiem, un tieši šie noteikumi varētu būt par iemeslu tam, lai TV3 īpašnieks no iecerētā pirkuma atteiktos.
«KP ir pieņēmusi lēmumu televīziju apvienošanās lietā, taču šobrīd tas nav publiski pieejams,» norāda KP pārstāve Inita Kabanova, sīkāk nekomentējot, vai tas atļauj vai aizliedz abu telekanālu apvienošanos. Lēmuma publiskā versija būšot tuvāko divu nedēļu laikā. «Man nav tiesību izpaust lēmumu. Kamēr juridiski nav apstrādātas visas tā detaļas, dokumentus nepubliskojam. Visam jābūt precīzi formulētam, lai tad, ja, piemēram, MTG pārsūdz mūsu lēmumu tiesā, nebūtu pārpratumu, jo šajā lietā ir daudz iesaistīto pušu,» skaidro KP pārstāve. KP praksē līdz šim nav bijis daudz uzņēmumu apvienošanās gadījumu – viens no lielākajiem bijis IZZI un Baltcom, kad KP atļāvusi veikt darījumu, nosakot stingrus ierobežojumus. Abi uzņēmumi gan galu galā izlēmuši neapvienoties, taču neesot pārmetuši, ka tas noticis tieši KP bargo noteikumu dēļ.
I. Kabanova teic, ka bijuši arī gadījumi, kad KP nav atļāvusi uzņēmumiem apvienoties un tie šādu lēmumu pārsūdzējuši, taču tiesa atstājusi spēkā padomes lēmumu.
Darījumā iesaistītās puses ir visai atturīgas, komentējot iespējamo lēmumu. TV3 īpašnieku MTG Broadcasting (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš savos izteikumos ir strups: runāšot tikai tad, kad būs lēmums. LNT gan jau netieši paudusi: lai gan lēmuma vēl nav, tomēr tā būtība ir zināma – tas atļauj apvienoties, taču ar drastiskiem ierobežojumiem. «Ja šie ierobežojumi tiešām ir drastiski un visaptveroši, tad iespējams, ka zviedru koncerns no šā darījuma atsakās,» pieļauj LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs. Viņš arī neslēpj, ka pārrunas ar KP bijušas smagas, un, cik viņam zināms, viens no galvenajiem ierobežojumiem varētu būt par monopola situācijas mazināšanu reklāmas tirgū. «Attiecībā uz darījumu esam optimistiski, taču dzīve ievieš savas korekcijas,» filozofiski atzīst G. Traubergs.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Cālīte- Dulevska, kas padomē atbild par komercmedijiem, apliecina, ka neformāli jau dzirdējusi par atļauju apvienoties, taču ar vairākiem bet. «NEPLP bija sarunas ar Konkurences padomi par to, kādus ierobežojumus vajadzētu noteikt. Piemēram, lai attiecībā uz reklāmām kanālus neuzspiestu komplektā vai arī vairāku grupas kanālu izvēle nebūtu nosacījums labākai reklāmas cenai. Tāpat NEPLP uzskata, ka MTG regulāri jāiesniedz mediju tirgus pētījuma dati par programmu saturu Latvijā,» norāda A. Cālīte- Dulevska. Viņa atsaucas uz ekspertu viedokli, ka šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai novērstu monopolsituācijas rašanos. Vai šie ierobežojumi būtu tik nepārkāpjami un tik finansiāli nepavelkami, ka no darījuma jāatsakās, esot grūti pateikt. «Ja apvienošanās nenotiks, tas radīs lielu problēmu mediju vidē,» atzīst NEPLP pārstāve, piebilstot, ka «vislabāk jau būtu, ja Latvijā varētu attīstīties divi spēcīgi nacionālie kanāli».