Četru Jūrmalas dedestiņu postītāju Ventspils tiesa attaisnoja. Viņam 12 tūkstošu latu sods nebūs jāmaksā. Vismaz pagaidām, jo vides aizstāvji spriedumu ir pārsūdzējuši.
Motociklistam labvēlīgais spriedums pārsūdzēts Kurzemes apgabaltiesā. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietniece Dace Sāmīte uzskata, ka prasība ir pamatota un pierādījumu kopums ir pietiekams, lai no kāpu izbraukātāja piedzītu likumā paredzēto 12 tūkstošu latu naudas sodu – 3000 latu par katru dabas lieguma teritorijā sabojāto, Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīto puķi.
Taču Ventspils tiesas ieskatā četru jūrmalas dedestiņu sabojāšana nav pierādīta. Pēc spriedumā minētās motivācijas noprotams, ka pie vainas ir divu vides institūciju nesaskaņotās darbības. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji ir konstatējuši bojātos augus, tos fotografējuši, un sastādīts arī pārbaudes akts, bet Valsts vides dienests, kura pienākumos bija aprēķināt zaudējumus, to darījis tikai 20 dienas pēc notikušā, kad ziņas par kāpu izbraukāšanu saņemtas no policijas. Acīmredzot bija pagājis pārāk ilgs laiks, tāpēc, apsekojot vietu, bojātas vai iznīcinātas dedestiņas dienesta Ventspils inspektore konstatēt vairs nevarēja. Rezultātā Valsts vides dienesta pārbaudes aktā ir atsauce uz Dabas aizsardzības pārvaldes aktu, no kura tiesai tā arī īsti nekļuva saprotams, vai augi ir bojāti vai arī iznīcināti, kas ir viena otru izslēdzošas sekas. Visbeidzot, ja patiešām četri dedestiņu eksemplāri un to dzīvotne bijusi bojāta, Valsts vides dienestam bija jāveic atjaunošanas jeb sanācijas pasākumi un tikai tad, ja ar šiem pasākumiem nodarīto kaitējumu nebija iespējams novērst, bija jāveic zaudējumu aprēķins.
Tai pašā laikā tiesa atzina par pierādītu, ka apsūdzētais vīrietis kopā ar citām četrām izmeklēšanā nenoskaidrotām personām ar motocikliem braukājuši pa kāpu aizsargjoslu, tajā skaitā pa dabas lieguma Ovīši teritoriju, un pārbraukuši pāri jūrmalas dedestiņu audzei. «Turklāt nav svarīgi, tieši kuru personu vadītie motocikli pārbraukuši pāri šiem augiem, jo braukšana ar motocikliem grupā pa teritoriju, kur tas aizliegts, liecina par vienotu nodomu to darīt, un šādas darbības sekas atzīstamas par kopīgi izdarītas darbības rezultātu,» rakstīts tiesas spriedumā.
Pats apsūdzētais tiesas laikā liecināt atteicās, taču pirmstiesas izmeklēšanā stāstījis, ka ar motociklu viens pats braukājis pa meža celiņiem un nejauši iemaldījies kāpu zonā. Viņš esot zinājis, ka kāpu zonā braukāt aizliegts. Tad jaunais vīrietis ievērojis četrus vai piecus viņam nepazīstamus motociklistus, kuri braukuši pa priekšu, un azarta dēļ nolēmis tiem pievienoties. Tiesnesis gan šīm pasakām nenoticēja, vērtējot to kā citu līdzdalībnieku slēpšanu un mēģinājumu mazināt arī savu atbildību.
Tomēr par pašu kāpu izbraukāšanu apsūdzētajam Dmitrijam tiesa nekādu sodu nepiemēroja. D. Sāmīte skaidro, ka konkrētajā krimināllietā tika skatītas apsūdzētā darbības tieši saistībā ar augu bojāšanas faktu atbilstoši 115. pantam, nevis par to, ka viņš ar mehānisko transporta līdzekli braucis pa kāpu aizsargjoslu. Vienlaikus par braukšanu un par augu bojāšanu pret viņu vērsties nevarēja. Taču, ja par augu bojāšanu Dmitriju attaisnos arī nākamās tiesu instances, tad Dabas aizsardzības pārvalde pret viņu vērsīsies par pašu braukšanu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka piecu motociklistu grupa pagājušā gada septembrī pa Ventspils novada piekrastes kāpu zonu nobrauca apmēram 20 kilometru garu posmu. Ovīšu dabas lieguma teritorijā uz vides inspektoru prasību apstāties grupa nereaģēja, un arī vides aizstāvju neveiksmīgā sadarbība ar policiju beidzās bez rezultāta. Grupai izdevās aizmukt. Kopumā ar motocikliem tika sabraukti vairāki desmiti retu augu eksemplāru, tai skaitā īpaši aizsargājamās četras jūrmalas dedestiņas.