Privātie muzeji Latvijā neiznīkst
Senlietas, amata rīki, ragi, lelles, grāmatas, gleznas, pat kandžas tecināšana – to visu var apskatīt privātajos muzejos. Šīs dažādo lietu krātuves lielākoties uztur privātpersonu entuziasms un līdzekļi, jo tikai nedaudzas no tām – akreditētās – var pretendēt uz valsts atbalstu.
Balsts – profesionāli speciālisti
Valsts atzīta muzeja statuss patlaban ir vien sešiem privātajiem muzejiem. 2007. gadā pirmais par tādu kļuva Latvijas Naivās mākslas muzejs. Šobrīd tas gatavojas atkārtotai akreditācijai, kā arī meklē jaunas telpas, jo Andrejsalas, kur tas mitinājās līdz šim, izmantošanai pilsēta noteikusi citu virzienu. Kā atzīst kultūras un mākslas projekta Noass biedrības valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis, privātais muzejs līdz šim spējis pastāvēt un attīstīties tāpēc, ka ir viena no Noasa darbības jomām un viens projekts finansējot nākamo. «Latiņu nolaist nevēlamies, un tas prasa krietnus ieguldījumus. Ja ar līdzekļiem paliek pavisam sūri, tad, tā kā esam sabiedriskā labuma organizācija, lūdzam finansiālu atbalstu investoriem,» teic Dz. Zilgalvis. Liels pluss, ka šajā projektā darbojas profesionāli speciālisti. Tas krietni atvieglojis iespēju iegūt akreditāciju.
Kultūras ministrija noteikusi trīs pamatfunkcijas, kam jābūt īstenotām: muzeja krājums, kultūrvēsturiskā krājuma izpēte un ekspozīcijām un izstādēm jābūt pieejamām sabiedrībai. «Ja kāda no tām nav nodrošināta, to nevar uzskatīt par profesionālu muzeju, bet par krātuvi vai kolekciju,» skaidro Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, norādot, ka tikai akreditēto muzeju kolekcijas tiek iekļautas valsts aizsargātajā Nacionālajā muzeju krājumā. Viņš uzsver, ka akreditācija privātajam sektoram nav obligāta, taču tiem, kas to ir ieguvuši, ir priekšrocības, piemēram, iespēja saņemt valsts finansējumu un pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Valsts līdzekļus šogad ieguvis arī Naivās mākslas muzejs – 3165 latus. «Lai arī summas nav lielas, taču paldies, ka mūs atzīst,» saka Dz. Zilgalvis un piebilst, ka muzejs piedalās arī ES rīkotajos konkursos .
Īpašnieki – bagāti ļaudis
ES projekti lielākoties pieejami tiem privātajiem, kuriem pietiek naudas līdzfinansējumam. Piemēram, tādiem kā a/s Laima, kura ieguvusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu ap 200 000 latu apmērā projekta Baltijas šokolādes muzejs īstenošanā (kopējās izmaksas vairāk nekā pusmiljons latu). «Esam ieplānojuši rekonstruēt ēkas Miera ielā 22 fasādi, jumtu un iekštelpas. Jaunas telpas iegūs arī Šokolādes muzejs, kas līdz šim satilpa vienā istabā. Pēc remonta ceram sagaidīt pat 15 000 līdz 20 000 apmeklētāju gadā,» stāsta uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.
Reģionos muzeji var pretendēt uz Zemkopības ministrijas pārraudzītajām programmām lauku ekonomikas dažādošanai. Tā darījis arī Minhauzena muzejs. Ar ES fondu, kas sedz pusi izmaksu, atbalstu par aptuveni miljons latiem izdevies īstenot vairākus projektus: rekonstruēt viesu namu, atjaunot Duntes dīķus, izveidot Minhauzena Meža taku un Minhauzena atrakciju kuģi. «Šobrīd gaidām jau 250 000. apmeklētāju. Lai cilvēki uz šejieni brauktu, nākas ieguldīt pamatīgu darbu un izdomu, jo mūsdienu izlutinātos tūristus nepiesaistīsi ar pliku kolekciju un gadiem nemainīgu programmu. Pat ar to visu ir mēneši, kad ienākumu ir par maz,» skaidro muzeja direktore Irīna Noriņa, uzsverot, ka tad ar saviem līdzekļiem palīdz muzeja saimnieki – miljonāri Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis.
Blakus nozares un pašu darbs
Annas Brigaderes muzejs Sprīdīši arī ir privāto apsaimniekotāju rokās. To uzturēt palīdzot uzņēmējdarbība – viesu nams, kafejnīca, konferenču telpas. Palīdz arī dalība mazajos Lauku atbalsta dienesta pārraudzītajos ES projektos, kuros nav vajadzīgs liels līdzfinansējums. «Citādi muzeja apsaimniekošana būtu mīnusos, jo apmeklētāju skaits pa šiem gadiem ļoti krities,» teic Sprīdīšu saimniece Rasma Rapa.
Aglonas Maizes muzeja īpašniece Vija Ancāne gan atzīst, ka viņai jāiztiek ar savu entuziasmu un līdzekļiem. Par laimi, muzejs ir labi apmeklēts un galus izdodoties savilkt kopā. «Tāda muzeja kā manējais apgrozījums nav tik liels, lai varētu atļauties projektu rakstītāju. Tad nu iztieku, kā varu, jo ne pašvaldība, ne arī valsts šādiem muzejiem nepalīdz. Domājot par attīstību, esmu nodibinājusi biedrību.»
Kurzemes cietokšņa muzeja īpašnieks Ilgvars Brucis, kurš apsaimnieko šo vietu jau sešpadsmito gadu, nopūšas, ka žēl visu pamest – ielikts tik daudz darba. Nekādu atbalstu viņš līdz šim nav saņēmis, arī citu nozaru, kas ļautu atbalstīt muzeju, neesot. «Ja man atsaka, otrreiz ar izstieptu roku neeju. Kamēr varēšu, to uzturēšu kārtībā, kas to pārņems pēc tam, nezinu,» saka muzeja īpašnieks.
***
Muzeji Latvijā
27 valsts
79 pašvaldību
8 autonomi
Vairāk nekā 100 privātu, no tiem 6 – akreditēti Valsts akreditētie privātie muzeji
l Latvijas Okupācijas muzejs
l 1991. gada barikāžu muzejs
l Latvijas Naivās mākslas muzejs
l Vecgulbenes muižas muzejs
l Latvijas Tautas frontes muzejs
l Muzejs Ebreji Latvijā
***
Naivās mākslas muzejs
Izveidots 2006. gadā.
2007. gadā saņēmis valsts akreditāciju.
Tā derīga līdz 2012. gada 5. jūnijam.
Kolekcija – no 18. gadsimta līdz mūsdienām.
Latvijas nacionālajā krājumā – 179 darbi.
Palīgkrājumā – 900 darbu.