Konkurences padome (KP) līdz 12. maijam pieņems lēmumu, atļaut apvienoties telekanāliem LNT un TV3 vai ne. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja lēmums būs negatīvs, notikumu scenārijs var būt dažāds: abu kanālu tālāka ķepurošanās pamatīgi sašaurinātā variantā, aiziešana no bezmaksas apraides, LNT vai pat visas nacionālās komerctelevīzijas bankrots vai arī citi, ne mazāk slikti varianti.
Līdz lēmuma pieņemšanai KP sabiedriskajā telpā ir paudusi īsu viedokli: šis ir nopietns lēmums un izvērtēšana ir ietilpīga, jo iespaidos lielu skaitu tirgus dalībnieku. Eksperti ir pārliecināti, ka jebkuras atbildes gadījumā notiks izmaiņas tirgū – gan mediju, gan reklāmas. «Šis lēmums ir smags, un neviens no tā variantiem nav spožs, tāpēc izvēli izdarīt ir grūti. Tomēr, pieejot šim jautājumam pragmatiski, vajadzētu šo apvienošanos atbalstīt – protams, ar noteiktiem ierobežojumiem, lai nodrošinātu satura kvalitāti,» uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. Ja KP tomēr teiks nē abu televīziju apvienošanai, iznākums var būt vienas vai otras iznīcināšana, kas nebūtu prātīgs solis. «Latvijas interesēs ir saglabāt nacionālos spēlētājus, pretējā gadījumā vinnētāji būs ārvalstu kanāli, kuri plašsaziņas telpā ienāks ar savu – sev izdevīgu informāciju,» teic G. Līdaka. Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Sabiedriski konsultatīvas padomes pārstāve Nellija Kleinberga uzsver: mērķim jābūt stiprināt latviešu valodā raidošās televīzijas. «Gribu uzsvērt, ka Kurzemes reģionā, kuru pārstāvu, ir liela interese par latviešu valodā raidošajiem nacionālajiem televīzijas kanāliem, tajā skaitā TV3 un LNT. Un tā tas ir arī Vidzemē un Zemgalē. Domāju, īpaša uzmanība jāpievērš Latgalei. Visā Latvijā vajadzīgs labs, kvalitatīvs nacionālais saturs latviešu valodā. Bet, lai to saražotu, vajadzīga nauda. Apvienojoties abiem komerckanāliem, ir iespēja uzlabot finansiālo situāciju,» spriež N. Kleinberga.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra negatīva lēmuma gadījumā saredz divus variantus: viens – abas telekompānijas optimizē resursus un kādu laiku turpina raidīt sašaurinātā variantā, otrs – LNT noiet no skatuves, bet liela daļa tās skatītāju pievienojas TV3. «Tendence tad būs tāda, ka par lielākajiem spēlētājiem kļūs TV3 un Baltijas 1. kanāls, jo tas liesais tirgus nespēs noturēt trīs lielus jātniekus,» teic O. Skudra, piebilstot, ka savas korekcijas var izdarīt arī jaunā sabiedriskā medija ienākšana šajā nozarē.
Gan O. Skudra, gan investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, gan G. Līdaka pieļauj, ka privātie telekanāli pēc jebkura scenārija agri vai vēlu kļūs par maksas produktu un aizies no virszemes apraides, atstājot tajā tikai LTV. «Skaidrs, ka pašreizējais postsociālisma modelis nestrādā: skatītāju skaits ar katru dienu sarūk, jo daudzi, īpaši jaunākā paaudze, lielākoties izmanto internetvidi. Arī reklāmas tirgus lielāks netop. No kā telekanāli lai dzīvo? Tikai no abonentmaksas. Pie tā drīzumā nonāksim. Tāpat kā pie tā nonāca daudz lielāka valsts ASV, uzsver Ģ. Rungainis, norādot – ja sabiedrība nebūs gatava finansēt LNT, tad tirgū nav vietas divām konkurējošām kompānijām. «Šobrīd daudzi postulē: neļausim apvienoties, lai kompānijas taisa savu produktu kā līdz šim. Bet reklāmisti skaļi protestē pret to, jo ir apmierināti ar pašreizējo situāciju, kura ļauj finansiāli novājinātos telekanālos izvietot reklāmas lēti un izdevīgi. Diez vai tā būs tad, ja būs viens liels un spēcīgs spēlētājs, kas diktēs savus noteikumus,» teic investīciju baņķieris.