Pēc kordiriģentu aktivitātēm gada sākumā, pieprasot atjaunot mērķdotācijas algām, Kultūras ministrija (KM) stingri nosolījās to izdarīt – tā esot viena no ministrijas prioritātēm. Pagājuši vairāki mēneši, bet joprojām nav skaidrs, kad naudu piešķirs un kad diriģenti varēs saņemt pienācīgas algas.
Kordiriģentu asociācija joprojām prasa, ka jau šogad, nevis nākamgad jāatjauno mērķdotācija koru vadītāju algām. Asociācija norāda, ka pirms 2009. gada, kad to apcirpa, tie bija 400 000 gadā. Tā ir summa, ko vajadzētu maksāt tagad, un beidzot sakārtotos algu sistēmu. Lai nav tā, ka dažās pašvaldībās diriģents par vienu kolektīvu saņem pārdesmit, bet citās – 300 latu.
Atsaucoties uz diriģentu neapmierinātību, KM kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) veica aptauju, lai noskaidrotu, cik daudz pašvaldības ieguldījušas Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā. Pašlaik izvērtē aptaujas rezultātus un vispārīgi atrakstās, ka «izskatīti vairāki rīcības scenāriji un kā sasniegt labākos rezultātus, izmantojot valsts mērķdotāciju. Pašvaldību atbalstu guva priekšlikums par valsts līdzfinansējumu šo svētku tradīciju saglabāšanā. Tas nosaka, ka pašvaldības pašas nosaka prioritātes šajā jomā, piemēram, algas, koprepertuāra sagatavošanu, svētku pasākumus novados un reģionā.» Konkrēti termiņi vai summas KM paziņojumos nefigurē.
Kordiriģentu asociācijas vadītājs Artūrs Ancāns sola nesamierināties un rīkoties, lai situāciju mainītu. «Teorētiski jau – ja noņemtu visu, gan jau būtu kas dzied. Jautājums: kā dziedātu? Un – cik ilgi? Jau pašlaik koros atbalsojas kritiskā demogrāfiskā un ekonomiskā situācija: maz jauniešu nāk dziedāt, un jāņem pretī visi, kas nāk. Ja gribam saglabāt savas tradīcijas, ir jāiegulda nauda to kopšanā! Citādi drīzumā Dziesmu svētki būs vēsture!» A. Ancāns gan norāda, ka optimisma ir vairāk nekā gada sākumā un ir pārliecība, ka šoreiz svētki būs, lai gan ir tikai solījumi, bet ne reāls finansējums.
Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa ir piesardzīgi optimistiska: «Jautājumu kustinām jau divarpus gadu. Solīja mērķdotācijas jau šogad, varbūt budžeta grozījumos beidzot naudu ietvers?» Viņu uztrauc kopējā nesakārtotība: katrs dara, kā grib – maksā tik vai necik. Dažviet kordiriģentam liek pāriet pašnodarbināto statusā, citviet – maksā kā autoratlīdzību, neparedzot nekādas sociālās garantijas. Arī Lielvārde, kur A. Purviņa vada jaukto kori, esot spogulis tam, kas notiek šajā jomā. Par kļūdu viņa dēvē kultūras inspektoru posteņu likvidēšanu novados – līdz ar to pašvaldībās trūkstot centralizētas informācijas. «Šos svētkus mēs izvilksim, bet – kas notiks ar nākamajiem?» vaicā A. Purviņa.
Saeimas deputāte Iveta Grigule jau pērnā gada nogalē klauvējusi pie koalīcijas durvīm, kad veidots valsts budžets, taču dzirdīgas ausis neesot atradusi. I. Grigule bažījas par to, ka par spīti solījumam atjaunot mērķdotāciju to šogad tomēr neatjaunos. Labākajā gadījumā – tikai rudenī budžeta grozījumos naudu paredzēs, taču arī par to noteiktas pārliecības neesot. Deputāte uzsver, ka nav pieņemami, ka projektam Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta, kas notiks 2014. gadā, nauda piešķirta jau tagad, bet Dziesmu un deju svētkiem, kas būs jau nākamgad, praktiski nekas. «Sponsoru dotie 240 000 latu, kas nonākuši Nemateriālās kultūras aģentūras kasē, nevar tikt izmantoti kolektīvu vadītāju algām – tam vajadzīgs valsts finansējums. Un, ja reiz tik labi pildās nodokļu iekasēšana, tad taču būtu tikai normāli, ja daļu naudas iedotu savu tradīciju kopšanai, ar kurām mēs tā lepojamies,» iesaka I. Grigule.
***
Izmaksas
Koru un deju kolektīvu izmaksas 119 pašvaldībās
Kopējās izmaksas algām (ieskaitot sociālo nodokli) – 5,4 miljoni latu
Kopējās izmaksas kolektīviem (telpas, transports, tērpi, aprīkojums) 3,5 miljoni latu
Vienam kolektīvam vidēji 1604 lati
Vidējais atalgojums speciālistam – 140 latu
Dziesmu un deju svētkiem gatavojas 2200 kolektīvu
Avots: Kultūras ministrija