Sākt uzņēmējdarbību nebūt nav viegli – pat tad, ja ir laba biznesa ideja. Ir jaunie biznesmeņi, kas mēģina izlauzties cauri komercijas džungļiem pašu spēkiem, bet daļa meklē palīdzību biznesa inkubatorosi. Viedokļi par šīm uzņēmēju perētavām ir dažādi – sākot no slavējošiem līdz pat skeptiskiem.
Kritiski noskaņots ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP). Tiekoties ar pašvaldību izpilddirektoriem, viņš norādīja, ka uzņēmējdarbības veicināšanai ar inkubatoru devumu ir par maz: «Līdz šim inkubatori nodrošinājuši jaunajiem uzņēmējiem izmitināšanu. Tas, ka mēs sēžam te un pūšam siltu gaisu, neko nedod. Jānodrošina plašāks pasākumu loks, tajā skaitā – tirgus apzināšana un produktu noiets.»
Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA), kas īsteno šo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu, iebilst pret šādu uzstādījumu. «Programma tiek īstenota samērā veiksmīgi. To pierāda arī daudzie inkubatoru veiksmes stāsti. Piemēram, SIA Hygen ar savu tehnoloģiju dabas gāzes saspiešanai, lai to izmantotu automobiļu degvielai, guvusi ievērību ASV un Izraēlā, bet SIA Grauc Investments, kas ražo profesionālo kosmētiku, izdevies iekarot kaimiņvalstu tirgus un 2011. gadā desmitkārt pārsniegt iepriekšējā gada eksporta apgrozījumu,» stāsta LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.
Arī biznesa inkubatoru vadītāji, gan atzīstot, ka projektam ir zināmas vājās puses, piemēram, neelastība, kopumā tos vērtē pozitīvi. Galvenais pluss: tā biznesa iesācējiem ir gluži vai vienīgā iespēja rast konkrētu palīdzību un atbalstu grāmatvedībā, produkta prototipa, mājaslapas izstrādē un citos jautājumos. «Tas, kā komersantam veiksies ar idejas īstenošanu, ir atkarīgs no daudz kā, arī – paša uzņēmuma gatavības pakāpes. Dažam, atnākot pie mums, nav īsti skaidrs, ko vēlas, un ir tādi, kuriem jau ir konkrēta ideja un iestrādes,» teic Rīgas reģionālās attīstības inkubatora projekta vadītāja Elīna Stīpniece. Lai arī šī centra uzņēmumiem ceļš uz lielo biznesu neesot bez problēmām, taču bankrotējis neesot neviens. Reģionos aina ir mazliet citāda: biznesa inkubatorā Cēsīs no 75 uzņēmumiem 20 ir aizgājuši, bet savu biznesu pārtraukuši trīs četri. Latgales aparātbūves tehnoloģiskajā centrā šis skaitlis ir lielāks: aptuveni 20 līdz 30% uzņēmēju rodas grūtības ar produkta tālāko realizāciju. «Tas skaidrojams ar to, ka Rīgas inkubatoriem ir iespēja izvēlēties pretendentus, bet mums jāņem tas, kas ir. Neņemam tikai tos, kuri neatbilst pēc reglamenta, vai tad, ja redzam, ka ideja noteikti nebūs dzīvotspējīga,» norāda Cēsu biznesa inkubatora vadītājs Agris Lapiņš. Galvenais klupšanas akmens – trūkst naudas produkta ražošanai un noieta tirgus meklēšanai. Jaunie diemžēl nevar arī rēķināties ar banku vai LIAA programmu atbalstu – tās vairāk vērstas uz lielu un stabilu uzņēmumu finansēšanu. «Pirmajā gadā daudzi nāca ar domu, ka nu mēs dosim naudu ražošanai, taču mēs palīdzam ar pakalpojumiem, ne ar sponsorēšanu,» uzsver E. Stīpniece, piebilstot, ka uzņēmējiem jārēķinās arī ar savu līdzfinansējumu, saņemot pakalpojumus, tāpēc ar pilnīgi tukšu maciņu uz biznesa centru nevar nākt.
To, ka biznesa inkubators nav tikai silta gaisa pūšana, apliecina arī jaunais uzņēmējs Mareks Gipters. Viņa uzņēmums MGS factory, kurā ir divi darbinieki, ražo koka skrejriteņus, iztiekot ar saviem līdzekļiem. Ar pasūtījumu galā tiekot, taču ne vienmēr tas ir stabils. «Pirms nācām uz inkubatoru, pusgadu centāmies ielauzties tirgū pašu spēkiem, bet īsti neveicās. Nu jau gadu darbojamies centra paspārnē, un atbalsts tiešām bijis nenovērtējams – arī kontaktu ziņā,» atzīst M. Gipters.