Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš pretēji atsevišķu mediju izteikumiem nav saistīts ar Britu Virdžīnās reģistrētu ofšoru Acornstone un līdz ar to nav pastarpināts Noord Natie Ventspils Termināla līdzīpašnieks.
Iemesls visai prozaisks – šāds Karību ofšors neeksistē, līdz ar to nevar būt termināļa īpašnieku skaitā.
Konteineru un ģenerālkravu termināļa SIA Noord Natie Ventspils Termināls (NNVT) īpašnieku struktūra laikam ir vissamudžinātākā visu Ventspils ostas uzņēmumu vidū. Tā kā NNVT ir uzbūvēts deviņdesmito gadu beigās, tā īpašnieku sadalījumā atspoguļojas tā laika ostinieku intereses un iespējas. Vadošais ieguldītājs ar 2,3 miljoniem latu (nepilni 30% daļu) ir Antverpenes terminālis Noord Natie N. V., līdzīgu ieguldījumu izdarījis arī Ventbunkers. Kā līdzīpašnieki figurē Oļegs Stepanovs (viņa desmit daļām jau iepriekš bija uzlikts arests), Igors Skoks un viņam, iespējams, piederošais Swanfield Holdings Ltd. (kopā ap 5%), zvērināts advokāts Indulis Ludiņš (>2%) u. c., bet divi līdzīpašnieki ir Rūdolfa Meroni kontrolē esoši ofšori – Electrotech (Europe) Ltd. un London Industry Ltd (attiecīgi pa 12% un 5% daļu). Vēl viena mazo līdzīpašnieku grupa saistāma ar NNVT kaimiņos esošo kokmateriālu termināli SIA Ventplac (kura lielākais īpašnieks savukārt ir Edgara Jansona vadītais SIA LSF Holdings) un Ventplac vadītājiem Ivaru Toži un Jāni Vašuku.
Nevis ofšors, bet firma Anglijā
Pavisam NNVT pašlaik ir 13 dažādu līdzīpašnieku, taču to vidū nav un nekad nav bijis «Britu Virdžīnu ofšors Acornstone», kā minēts anonīmā publikācijā portālā bnn.lv. Līdzīga nosaukuma kompānija NNVT dalībnieku sarakstā atrodama ir, taču Acornstone Limited nav nekāds ofšors, bet gan Apvienotajā Karalistē esoša firma, kura reģistrēta Aštedas pilsētā Sarejas grāfistē Anglijā. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes kompāniju reģistru šo ģimenes uzņēmumu jau kopš dibināšanas 1998. gadā vada kāds Mortens F. Brinčmans (Morten Fredrik Brinchmann), sekretāra amatā ieceļot Stāli Brinčmanu (Staale Brinchmann). Kompānija ik gadu iesniegusi reģistrā un nodokļu inspekcijā nepieciešamos dokumentus, un tajos nav atrodamas nekādas norādes uz Ventspils vicemēru J. Vītoliņu.
Neizdodas
Tam, kāpēc publiskajā telpā kādam savajadzējies izplatīt acīm redzamus melus par «Vītoliņam piederošu Karību salu ofšoru», ir vairākas versijas, tomēr ticamākā no tām vēsta: kāds Rīgas polittehnologs amatieris izdomājis izraisīt līdzīgu ažiotāžu kā Rīgas brīvostas gadījumā ar Singapūras investoru, kur mediju troksnis beidzās ar Viestura Silenieka (ZZS) atsaukšanu no Rīgas brīvostas valdes un aizstāšanu ar, iespējams, interešu konfliktā esošo Ingu Antāni (ZRP). Šajā reizē sitiens esot bijis mērķēts pret J. Vītoliņu ne tik daudz kā pret pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku, bet gan lai panāktu viņa atsaukšanu no brīvostas pārvaldes. Taču atšķirībā no I. Antānes ierotēšanas krēslā šoreiz plāns nav nostrādājis. Vienā upē divreiz iekāpt nevar.
Nav aizstāvja
Plāns nav izdevies, pat neraugoties uz faktu, ka NNVT šobrīd nespēj sevi aizstāvēt pret izskanējušajiem meliem – pagājušā gada 1. jūlijā nezināmu iemeslu dēļ tika nošauts NNVT vienīgais valdes loceklis Sergejs Gončarovs, kad no rīta bija iznācis no savas vasarnīcas Tārgalē, lai brauktu uz darbu. Kopš tā laika NNVT vienīgā valdes locekļa amatam ar personālatlases kompāniju starpniecību vairākkārt tika meklēts jauns direktors, taču acīmredzot neveiksmīgi – termināli joprojām vada valdes locekļa pagaidu aizvietotāja.
NNVT atrodas tajā Ventas krastā, kurā ir vecpilsēta un dzīvojamie nami, tāpēc pārkraujamo kravu sortiments ir ierobežots – nevar kraut ogles, rūdu, graudus un citas putekļus vai piesārņojumu radošas kravas. Likumsakarīgi – uzņēmums ir strādājis diezgan neveiksmīgi, tam neizdodas piesaistīt plānotos konteineru un ģenerālkravu apjomus, tāpēc pirms vairākiem gadiem mēģināja veikt pamatkapitāla samazināšanu. Dažādās tiesvedībās ir apķīlāti nepilni 25% kapitāldaļu.