Par Aleksandru Tarabanovski, kas Talsu novada domē pārstāv Vienotības frakciju, interesējies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Turklāt atklājies, ka deputāta vārdi nesaskan ar darbiem.
Priekšvēlēšanu laikā kaismīgi cīnoties pret oranžo savējo bīdīšanu amatos, kļūstot par pašvaldības uzņēmuma vadītāju, viņš pieņēmis darbā abus savus dēlus.
Kā atklājies, deputāts A. Tarabanovskis nav izpratis atšķirību starp privātu uzņēmumu un sabiedrībai piederošu un, kļūstot par pašvaldības kapitālsabiedrības Talsu namsaimnieks vadītāju un vienīgo valdes locekli, pieņēmis darbā savus dēlus. Šobrīd korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic izmeklēšanu saistībā ar amatpersonas darbībām Talsu namsaimniekā.
Mērs nav zinājis
Par izmeklēšanu un iespējamiem likuma pārkāpumiem Talsu namsaimniekā informēts arī Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs (ZZS). Viņš Neatkarīgajai apliecina, ka pašvaldības uzņēmumā deputāts un reizē pašvaldības uzņēmuma vadītājs patiesi darbā iekārtojis savus dēlus. M. Krotovam līdz pat KNAB apmeklējumam par to nekas neesot bijis zināms. «Ja viņš pirms tam man būtu prasījis, es noteikti to nebūtu atļāvis,» atklāj Talsu mērs, piebilstot, ka no tās informācijas, kas ir viņa rīcībā, secināms, ka tiešā A. Tarabanovska pakļautībā dēli nestrādā. Tomēr novada vadība jau pieprasījusi paskaidrojumu no uzņēmuma vadītāja.
Pats A. Tarabanovskis Neatkarīgajai atsakās komentēt saķeršanos ar KNAB. Tomēr, jautāts, vai nesaskata interešu konfliktu, pieņemot darbā dēlus, atbild: «Laikam esat salasījušies interneta komentārus. Nē, interešu konfliktu nesaskatu un ceru, ka KNAB secinās to pašu.» Savukārt vietējai televīzijai, kad tā izjautāja A. Tarabanovski par KNAB apciemojumu un darba līgumiem ar dēliem, vaicājot, vai šāda rīcība deputātam liekas pieņemama, deputāts – uzņēmējs retoriski apjautājās, lai dod padomu, kur viņam citādi savus dēlus likt, norādot: ja ne darbs pašvaldības uzņēmumā, viņiem būtu jādodas uz Angliju.
Likums liedz
Likums paredz, ka valsts un pašvaldības amatpersona nedrīkst atrasties interešu konfliktā, pieņemot darbā savus pirmās pakāpes radiniekus. Izņēmumi ir vien gadījumi, kad darba līgumus slēdz, darbinieku uzrauga un kontrolē kāda trešā persona. Tomēr, lai arī pēc M. Krotova sniegtās informācijas noprotams, ka dēli nestrādā A. Tarabanovska tiešā padotībā, šaubas par to, vai Talsu namsaimniekā pašvaldības manta netiek izmantota arī personiska labuma gūšanai, rada talsenieku novērotais. Viena no uzņēmuma automašīnām regulāri stāv pie deputāta dēla mājām. Lai arī ir likumā noteikti izņēmumi, kad valsts vai pašvaldības uzņēmuma darbiniekam ir tiesības ar dienesta auto doties no darba līdz dzīvesvietai, KNAB jāizvērtē, vai šis gadījums atbilst likumam.
Talsu novada deputāts Vilnis Pūcītis, vērtējot A. Tarabanovska rīcību, atklāj, ka pats ilgus gadus strādā valsts iestādē: «Nekad neko tādu nevarētu atļauties. Turklāt, ja atceros, cik ļoti bijušais uzņēmējs (A. Tarabanovskis – red.) pirms vēlēšanām iestājās pret to, ka pašvaldības iestādēs un uzņēmumos tiek virzīti savi cilvēki, vārdu nesakritība ar darbiem ir skaidri redzama.»
Darbi pretēji vārdiem
A. Tarabanovskis, startējot no Pilsoniskās savienības saraksta, Talsu novada vietējā politikā ienāca īsi pirms pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā ar saukli izbeigt savējo bīdīšanu, korupciju un aicinājumu piekopt jaunu politiku. Taču pēc vēlēšanām Talsu namu pārvalde tika reformēta, izveidojot divus pašvaldības uzņēmumus – Talsu namsaimnieks un Talsu ūdens. Par namsaimnieku galvu iecēla A. Tarabanovski, par ūdenssaimniecības vadītāju citu bankrotējušu deputātu – Uldi Rozenbergu. Jāpiebilst, ka arī A. Tarabanovskis politiķa karjerai nolēma pievērsties pēc tam, kad pirmskrīzes laikā Talsos kā uzņēmējs bija sabūvējis dzīvokļu namus, kurus, iestājoties krīzei un plīstot nekustamo īpašumu burbulim, vairs nevarēja pārdot.