Edgars Jaunups: Nākamajās pašvaldību vēlēšanās nepiedalīšos

Saruna ar vienu no kādreizējiem Jaunā laika un vēlāk Vienotības redzamākajiem un ietekmīgākajiem aktīvistiem, tagad biedrības Latvijas attīstībai iniciatīvas grupas locekli Edgaru Jaunupu par jaunās biedrības mērķiem un attiecībām ar Vienotību.

– Sociologs Aigars Freimanis biedrības Latvijas attīstībai dibināšanu nodēvējis par mafijas zivs nosūtīšanu Vienotības līderiem Solvitai Āboltiņai un Valdim Dombrovskim.

– Freimaņa kungs pazīstams kā daudzu ļoti sulīgu epitetu autors, un šoreiz viņš šo savu talantu ir spējis lieku reizi visiem nodemonstrēt. Ja runājam par to, kā Vienotība uztver viena vai otra sava biedra rīcību, tad tas ir cits jautājums. Mēs un Repšes kungs vēlamies sēdēt pie viena galda ar ekonomikā kompetentiem cilvēkiem, aicināt klāt vēl citus cilvēkus un runāt par valsts attīstību. Mūsu mērķis ir prioritāšu sarakstā ekonomiskās attīstības jautājumus pacelt no otrā desmita uz pirmajām vietām.

– Kādu vēstījumu...

– Nav nekāda vēstījuma. Primārais mērķis nav nosūtīt kādu vēstījumu Vienotībai. Primārais mērķis ir runāt par tiem jautājumiem un risināt tās problēmas, kuras mēs uzskatām par aktuālām. Tas, ka pastarpināti politiskā vidē Vienotībai par šo jautājumu [biedrības dibināšanu] ir viedoklis, tas ir dabiski. Mēs arī saprotam, ka ar savu aktivitāti mēs liekam arī Vienotībai aktivizēties minēto jautājumu risināšanā. [Dzintars] Zaķa kungs jau pirmās dienas vakarā ļoti precīzi pateica, ka šī aktivitāte ir ļoti laba, jo liks arī pie varas esošajām partijām daudz aktīvāk pievērsties šiem jautājumiem.

– Toties sabiedrībai tiek novadīts ļoti skaidrs vēstījums, ka Vienotība šos jautājumus nerisina.

– Acīmredzot. Pēc pagājušām ārkārtas Saeimas vēlēšanām politiskajā darba kārtībā ir tikai nacionālie jautājumi, kas ir ar lielu atrāvienu no visiem pārējiem jautājumiem. Visos griezumos mēs runājam par nacionālajiem jautājumiem, sākot ar valodu un beidzot par okupāciju, kas, mūsuprāt, ir sen izrunātas tēmas. Ir skaidrs, ka Latvijā ir viena valsts valoda, okupācija bija un tur vairs nav ko diskutēt. Šie jautājumi ir skaidri visiem šeit dzīvojošajiem – gan latviešiem, gan krieviem. Tāpēc prioritātei jābūt pavisam citiem jautājumiem. Saistītiem ar valsts attīstību. Diemžēl pēc pēdējām vēlēšanām šie jautājumi nav prioritāri.

– Kāpēc tas noticis?

– Iemesli ir dažādi. Vispirms jau tika izveidota koalīcija, kurā iekļāvās izteikti nacionālradikāls spēks. Es domāju, TB/LNNK/Visu Latvijai!, kas, ienākot koalīcijā, dabiski ietekmē koalīcijas darba kārtību. Otrs iemesls ir – kā Saskaņas centrs rīkojās pirmajā mēnesī pēc palikšanas opozīcijā. Šeit domāju Nila Ušakova parakstu zem Lindermana ierosinājuma par referenduma rīkošanu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Un šeit visas valdošās partijas atbildēja nevis ar ļoti konstruktīvu nelatviešu pilsoņu uzrunāšanu un problēmu skaidrošanu, bet atbildēja ar papildu konfrontāciju – mēnesi pirms referenduma mēģinot to apturēt. Tā bija ļoti destruktīva rīcība pēc būtības. Nevis problēmu risinoša, bet saasinoša. Visas šīs darbības ir novedušas pie tā, ka mēs runājam par nacionālajiem jautājumiem simt dažādos griezumos, bet nerunājam par attīstību.

– Pagājušo vasaru, kad bijušais prezidents Valdis Zatlers grasījās veidot jaunu partiju, jūs teicāt, ka dibināt jaunas partijas ir destruktīvi. No izskanējušajiem izteikumiem var secināt, ka esat uz jaunas partijas dibināšanas ceļa. Kas šajā laikā ir mainījies?

– Gribu tomēr norādīt, ka neviens šobrīd jaunu partiju nedibina. Arī es nedibinu. Kā politiķis es runāju par problēmām, kuras izjūtu kā aktuālas, un meklēju domubiedrus, kuri domā līdzīgi. Cilvēki zvana un izsaka vēlmi iesaistīties konstruktīvās debatēs par valstī būtiskiem jautājumiem. Ja izveidosies situācija, kad šie jautājumi un izstrādātie priekšlikumi negūs atsaucību, tad, protams, jauna partija, kas uzņēmējdarbības, ekonomikas attīstības ideju, tai skaitā sabiedrības saliedēšanas ideju, liks pamatā, var rasties. Ja es izlemšu šādā partijā iesaistīties, un to es neizslēdzu, tad iemesls tam būs situācija tajā partijā, kuru es pats esmu aktīvi veidojis un kuras attīstībā piedalījies. Jā, pirms vēlēšanām es teicu, ka jaunas partijas dibināšana ir destruktīva, un paskaidrošu kas ir mainījies. Pirms vēlēšanām, būdams aktīvs apvienības Vienotība biedrs, valdes loceklis un kampaņas vadītājs, pat iedomāties nevarēju, ka tā partija, kuru es redzēju kā centriski labēju partiju, spējīgu uzrunāt visplašāko latviešu un nelatviešu sabiedrības daļu, risināt vissarežģītākās problēmas, pēkšņi divu trīs mēnešu laikā pārvērtīsies par... Nu, es negribu būt ļoti kritisks, bet pēdējā pusgada laikā es no Vienotības dzirdu atbildi tikai uz vienu jautājumu, un tas mani sāpina. Ja situācija nemainīsies, tad būšu spiests atzīt, ka Vienotības kā centriski labējas, visplašākos sabiedrības slāņus uzrunājošas partijas ideja ir izgāzusies. Es tomēr gribu precizēt, ka šobrīd par to runāt vēl ir pāragri. Šobrīd vēl visām partijām, sākot ar Vienotību, ir iespēja saprast, ka ir daudz būtisku jautājumu, kas steidzami jārisina. Tai skaitā nacionālās saliedētības jautājums. Esmu svēti pārliecināts, ka gan latviski ģimenē runājošos, gan citās valodās runājošos var saliedēt nekas cits kā Latvijas attīstības ideja. Ja valsts pierādīs, ka tā spēj ilgtspējīgi attīstīties un rūpēties par saviem pilsoņiem, tad esmu pilnīgi pārliecināts – tas ir visātrākais ceļš, kā stiprināt Latviju kā vienkopienas valsti.

– Ļoti līdzīgus vārdus savulaik teica apvienība Par labu Latviju, kas tagad ir aizgājusi nebūtībā. Kāpēc domājat, ka jūsu biedrībai būs labvēlīgāks liktenis?

– Pirmām kārtām biedrība un vēlāk partija Par labu Latviju veidojās nepilnu gadu līdz vēlēšanām. Pusgadu pirms vēlēšanām sanāca kopā vīri, sameta naudu, lai lētāk varētu tikt Saeimā zem labas idejas. Nebija runa par organizāciju, kas ir gatava ilgtermiņā attīstīties. To pierādīja situācija pēc vēlēšanām. Cik viņa ātri izzuda. Mūsu gadījumā ir nevis pusgads pirms vēlēšanām, bet gan pusgads pēc vēlēšanām. Ir nepilni trīs gadi līdz nākamajām vēlēšanām. It ļoti ilgs posms, kurā mēs nebaidāmies par šiem jautājumiem runāt un konfrontēt ar varas partijām. Draudot sabojāt savas personiski labās attiecības, runājot par problēmām, kuras mums patiesi sāp. Otra būtiska atšķirība ir gala mesidžs. Mums ir labēji racionāls mesidžs, kamēr Par labu Latviju bija labēji populistisks. Atceros premjera kandidāta Aināra Šlesera saukli – mazākus nodokļus, lielākas pensijas, kas, maigi izsakoties, ir utopisks jeb tukšs populisms, kam nav nekāda sakara ar labēji racionālu ideoloģiju. Trešais, divi politiķi vienkārši vēlējās nonākt pie varas, un uzņēmēji tur tika pieaicināti tikai kā tāda lielgabalgaļa.

– Arī jūsu projektu var uztvert kā jūsu, Dana Titava, Eināra Repšes centienus atgriezties varas augšgalā?

– Es esmu varējis tikt pie varas. Es esmu varas partijā. Es esmu cilvēks, kuru pirms pāris mēnešiem valsts augstākās amatpersonas aicināja sev par padomnieku, manas bijušās partijas Jaunais laiks valde aicināja mani kļūt par Vienotības valdes locekli.

– Bet pēc pēdējā Vienotības kongresa jūs vairs neesat nevienā Vienotības amatā. Vai nejūtaties uzmests?

– Nē. Es pats atteicos. Tādā ziņā es nekādā ziņā nevaru justies uzmests, jo es atteicos, ļoti racionāli argumentējot savu pozīciju. Tajā brīdī, kad tika izveidota koalīcija šādā sastāvā, es prognozēju nacionālo jautājumu sakāpināšanos. Es prognozēju, ka Vienotības valdes vairākums ies šo nacionālradikalizācijas ceļu, un man tas nav pieņemams.

– Ja jūs būtu Vienotības valdes loceklis, tad varētu ietekmēt procesus sev vēlamā virzienā vairāk nekā tagad, dibinot jaunas biedrības.

– Kā valdes loceklis es ar daudz lielāku skaļumu varētu palikt mazākumā. Esmu racionāls cilvēks, kas vēlas risinājumus, nevis iespēju sevi nopozicionēt. Biju ļoti godīgs pret saviem kolēģiem, un neviens no viņiem neļaus man samelot.

– Jūs garāmejot pieminējāt, ka nākamās vēlēšanas būs pēc nepilniem trijiem gadiem, bet patiesībā nākamās vēlēšanas būs nākamgad. Pašvaldību vēlēšanas. Vai šis nav tieši Rīgas projekts, lai kā Ušakova partneri nomainītu Andri Ameriku ar jūsu veidojumu?

– Atbilde ir ļoti īsa un skaidra. Nekādā gadījumā. Vislabākais pierādījums maniem vārdiem būs īsais laiks, kas līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām parādīs, ka runāju patiesību.

– Tātad pašvaldību vēlēšanās nepiedalīsieties?

– Nekādā gadījumā. Es pats personīgi vēlēšanās noteikti nekandidēšu. Mūsu organizācija vēl nav pieņēmusi lēmumu veidoties par partiju, un, ja arī uz labēju ideju pamata nākotnē var rasties kāda partija, tad tas noteikti nebūs uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tas var būt tikai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām ar nosacījumu, ka esošās varas partijas ignorēs būtiskus Latvijas attīstības jautājumus.

– Šobrīd ASV notiek priekšvēlēšanu cīņa Republikāņu partijas iekšienē un kampaņas gaitu lielā mērā nosaka tā dēvētās Super PAC, tas ir, ar partiju formāli it kā nesaistītas trešo personu sabiedriskas organizācijas. Vai jūsu biedrība nav iecerēta kā tāda Super PAC, kas, vēlēšanām tuvojoties, centīsies noteikt politisko partiju darba kārtību, sabiedriskās domas virzienu un mēģinās ietekmēt gan vēlēšanu rezultātus, gan partiju, varbūt tieši Vienotības, piedāvājumu?

– Grūti spriest. Tas atkarīgs no tā, kā attīstīsies situācija Latvijā. Kā attīstīsies politiskā darba kārtība, valdība, koalīcijas modelis. Ir viena valdība pusgadu pēc vēlēšanām, pavisam citāda ir valdība pēc tam, kad pusotra gada tā ir nostrādājusi. Cilvēki, kas ir nākuši kopā mūsu biedrībā, un drīz viņiem pievienosies daudzi citi, jau pavisam drīz nāks klajā ar saviem priekšlikumiem un idejām. Ja šī kustība attīstīsies tādā līmeni, ka spēs ietekmēt sabiedrisko domu un iekaros autoritāti, tad to nevar izslēgt. Šie cilvēki ir domubiedri, un viņus visus interesē politika. Tā gan ir taisnība.

– Portāls pietiek.com jūs pat nepiemin bez piebildes – par Vienotības kasieri uzskatītais Edgars Jaunups. Kā...

– Es baumu portālus īpaši nelasu un nekomentēju. Viņu apgalvojumiem nav nekāda sakara ar patiesību 99% gadījumu gan tad, kad viņi raksta par mani, gan kad par citiem. Tas ir tāpat kā komentēt interneta komentārus.

– Var nenovērtēt šo, kā jūs sakāt, baumu portālu, bet vai jūs pats nejūtat, ka esat tāds kā iezīmēts sliktajos?

– Nē, nejūtu. Sliktajos var iezīmēt tikai un vienīgi vēlētājs. Esmu vienmēr atklāti un godīgi paudis to, ka uzņēmējs ir vērtība jebkurā demokrātiskā un plaukstošā valstī. Esmu vienmēr teicis, ka politiķiem ar uzņēmējiem ir jārunā. Ja viņi nerunā, tad viņi vienkārši nesaprot, ka labklājība nevar šajā valstī iestāties, ja tu nekontaktē un nesaproti uzņēmēju problēmas. Ja nevari pieņemt lēmumus arī no šo cilvēku redzes leņķa, tad nevari kvalitatīvi politikā darboties. Tad tu nevari atrisināt Latvijā šobrīd visaktuālāko – nabadzības problēmu. Ja šī valsts kādreiz kļūs bagāta un plaukstoša, tad tikai pateicoties uzņēmējiem. Ja mēs atrisināsim bezdarba problēmu, tad tikai pateicoties uzņēmējiem. Slēpties no uzņēmējiem un teikt, ka tikties ar uzņēmējiem ir kaut kas slikts un kaitīgs, tam filozofiski nepiekrītu. Diemžēl Latvijā ir cilvēki, gan politikā, gan žurnālistikā, kas uzskata, ka visi uzņēmēji ir slikti.

– Ar līdzīgiem uzstādījumiem jau Jaunais laiks tieši ienāca politikā.

– Jaunais laiks ienāca politikā 2002. gadā, vēršoties pret iepriekšējo politisko eliti, nevis pret biznesu. To apliecina tas, ka mūs gan tolaik, gan arī vēlāk atbalstīja ļoti daudz uzņēmēju.

– Jūs kopā ar vairākiem šiem uzņēmējiem, faktiski Vienotības sponsoriem, tagad dibināt biedrību un draudat dibināt partiju. Vai šis gājiens neliecina par vēlmi atgriezt savu zudušo ietekmi Vienotībā?

– Pavisam atklāti varu pateikt, ka nē. Jautājums ir – ticēt tam vai neticēt. Mērķis ir cits. Ja politiķi nevar pašreiz pateikt, ka uzņēmējs ir vērtība, ka ar uzņēmēju ir jārunā, jāiedziļinās viņa problēmās un tās jārisina, tad mēs esam cilvēki šajā biedrībā, kas esam gatavi un spējīgi to pateikt. Mēs nebaidāmies no žurnālistu jautājumiem par šo tēmu. Galvenais mērķis – salauzt šo paradigmu, ka uzņēmējs ir slikts un kaitīgs. Salauzt paradigmu, ka politiķu kontaktēšanās ar uzņēmējiem ir noziegums. Tas ir kaitīgs un destruktīvs mīts. Minēšu piemēru. Atliek Latvijas valdībai vai parlamentam pat ne pieņemt, bet tikai sākt apspriest kādu priekšlikumu banku sistēmā, kad valdības līmenī Zviedrijas amatpersonas oficiāli un neoficiāli interesējas par šo jautājumu, jo tas pilnīgi loģiski ietekmē Zviedrijas uzņēmēju darbību Latvijā un Zviedrijas kopējo labklājību. Zviedrijas valdība saprot, ka par savu uzņēmēju ir jārūpējas gan pie sevis Zviedrijā, gan Latvijā, gan jebkurā citā pasaules valstī. Ja to reiz sapratīs arī Latvijas politiķi un Latvijas sabiedrība, jo politiķi reflektē uz sabiedrību, tad varēsim cerēt uz uzplaukumu.

– Nupat tika iesniegti grozījumi ostu likumā un, lai iesniegumam būtu lielāks svars, jautājuma izskatīšanā tika pieaicināti pārstāvji no Amerikas Tirdzniecības kameras.

– Mūsu sabiedriskajā domā, tai skaitā žurnālistos un līdz ar to arī politiķos, jo žurnālisti veido klimatu, uz ko reflektē politiķi, par standartu kļuvis priekšstats – ja ārvalstu uzņēmējs – zviedrs vai amerikānis, tad tas ir labi. Premjeram risināt zviedru banku problēmas Latvijā – nav problēmu. Tas ir gandrīz vai svēts darbs, savukārt rūpēties un tikpat enerģiski aizstāvēt vietējos uzņēmējus, tā uzreiz – vai tik tur nav kāda korupcijas smaka. Šī paradigma ir absolūti destruktīva un valstij kaitīga.

– Vai šī paradigma nesakņojas tajā pašā vēlmē vienmēr iet uz kādas lielākas valsts vēstniecību un izkalpoties? Gatavība vienmēr pakalpot rada nākamo soli – par sevi grēks rūpēties.

– Kaut kur var piekrist, bet es to vairāk saistu ar to, ka mūsu sabiedrībai, ne visai, bet daļai, ir par daudz skaudības. To jau atzīmēja Garlībs Merķelis. Skaudība izpaužas tādā destruktīvā veidā kā – ja svešam, tad man neskauž, bet, ja latvietim, tad man tas kremt. Tas mums ir jāpārvar gan politiskajā vidē, gan uzņēmējdarbībā, gan visur citur.

– Pastāv versija, ka KNAB ir ilgstoši sekojis jūsu darbībai un, ja vairākus gadus regulāri klausās tādus aktīvus cilvēkus kā jūs, tad vienmēr var kaut ko atrast. Vai jūs nebaida tas, ka esat uz āķa tiesībsargājošām struktūrām un tās jebkurā brīdī var ietekmēt jūsu rīcību?

– Atkal varu atbildēt īsi un skaidri. Tas atkal ir baumu portāla izgudrojums. Pat ne informācija, bet izgudrojums. Šāda veida apgalvojumi neatbilst patiesībai, un tam nav nekāda sakara ar realitāti.

– Šobrīd ES tiek izskatīta iespēja ieviest ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju. Ja šīs sankcijas tiktu pieņemtas, tad tas Latvijai var radīt ievērojamus zaudējumus. Kāda ir jūsu biedrības nostāja šajā jautājumā?

– Pieņemu, ka šajā jautājumā ir daudz klasificētās informācijas. Man ir grūti spriest par detaļām un par šiem Baltkrievijas režīma pārkāpumiem. Bet mēs nedrīkstam būt ciniski attiecībā pret demokrātiskām vērtībām. Cits jautājums, ka mums nevajag pārcensties un pašmērķīgi būt par kaut kādiem pirmrindniekiem. Ir skaidri jāapzinās, ka Latvijas ekonomika ir saistīta ar mūsu kaimiņu ekonomiku. Pirms jebkura šāda lēmuma pieņemšanas mums ir jāizvērtē, vai kaut kas ir fundamentāli mainījies Baltkrievijas režīma rīcībā. Sankciju pieņemšanas gadījumā nav runa tikai par atsevišķu uzņēmēju interesēm, bet gan runa par Latvijas dzelzceļa fundamentālām interesēm. Šis ir ļoti nopietns jautājums, un ceru, ka amatpersonas, kam jāpieņem lēmums, šos jautājumu vērtē ļoti pragmatiski, nemēģinot izpatikt nevienai citai valstij vai tās ārpolitiskajam redzējumam. Šis ir gadījums, kad pašiem jāiepazīstas ar situāciju un jāpieņem lēmums. Vienlaikus neaizmirstot attieksmi pret vispārdemokrātiskām vērtībām.

– Tuvākajā laikā būs Vienotības valdes sēde, kurā tiks izskatīts jūsu biedrības jautājums. Vai esat gatavs, ka no partijas tiksiet izslēgts, vai arī centīsieties palikt partijā kā iekšējais opozicionārs?

– Es pat neesmu opozicionārs. Nevajag jaukt lietas. Ne ar vienu es necīnos par varu. Esmu vienkārši cilvēks Vienotībā, kurš domā daudz racionālākās kategorijās.

– Vai, paliekot Vienotībā, partijas statūti ļauj jums dibināt šādas ārpuspartijas biedrības?

– Es atvainojos. Es dzīvoju brīvā valstī un esmu brīvs cilvēks, kas runā atklāti to, ko domā. Ja partijas vadība rīkosies emocionāli un izvēlēsies proaktīvu rīcību attiecībā pret mani vai Eināru Repši, tad diemžēl. Tādi gadījumi mums valstī ir bijuši – ko darīt? Svarīgākais ir nenonākt pretrunā ar sevi un savu pārliecību.