Steigā cenšas slēpt Āfrikas ieroču kontrabandistu un "Krājbankas" vadības saistību

© nra.lv

Lai pārcirstu acīmredzamo saikni starp ieroču kontrabandu Āfrikā veikušo Latvijas kompāniju R. M Holdings un pašreizējo Latvijas Krājbankas administratora funkciju izpildītāju Jāni Ozoliņu, iesaistītajās kompānijās aizvadītajā nedēļā notikušas vairākas steidzīgas pārreģistrācijas.

Tā akciju sabiedrība R. M Holdings, kas 2004.–2006. gadā pārkāpa ANO uzlikto ieroču darījumu embargo iekšējo konfliktu plosītajai Kotdivuārai, piegādājot Su25 taktiskos bumbvedējus un militāros helikopterus, kā arī finansējot Austrumeiropas algotņu darbību, ir mainījusi juridisko adresi un vairs neatrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 33A–6A, bet gan tā paša nama 35. kabinetā. Adreses maiņa reģistrēta 5. martā, tātad precīzi divas darbdienas pēc tam, kad R. M Holdinga valdes priekšsēdētājam, Baldones domes deputātam un kā maksātnespējas administratoram praktizējošam juristam Agrim Taurenim bija zināms, ka fakti par ieroču kontrabandu un starptautisko sankciju pārkāpšanu tūlīt kļūs publiski.

Vēl vairāk – dienā, kad Neatkarīgā uzrunāja pašu A. Taureni, kurš no komentāriem atteicās ar vārdiem «nekomentēšu savu privāto biznesu», viņa prakses vietā SIA Juridiskais birojs «Collegium» notikusi īpašnieku maiņa. Kā Neatkarīgo informēja «Collegium» pašreizējie īpašnieki Mārtiņš Karstais un Jānis Bērziņš, šobrīd A. Taurenis vairs nav biroja līdzīpašnieks – pašlaik M. Karstajam pieder 90% biroja daļu, J. Bērziņam – atlikušie 10%. Kā liecina Uzņēmumu reģistra izziņa, šāds īpašnieku sadalījums birojā pastāv kopš 1. marta – tātad dienas, kad notika intervija ar pašu A. Taureni un viņš attiecīgi uzzināja, ka top materiāls par lielmēroga ieroču kontrabandu. Iepriekš «Collegium» birojs piederēja A. Taurenim uz pusēm ar M. Karsto.

Juridiskā biroja pašreizējie īpašnieki arī norāda, ka viņu birojā praktizējošie maksātnespējas administratori neesot saistīti ciešām saitēm ar «Collegium» – viņi neesot pastāvīgi darbinieki vai līgumdarbinieki, bet gan juristi ar vienotu prakses vietu. Viņu vidū ir arī Jānis Ozoliņš, kuru Latvijas Krājbankas oficiāli ieceltā maksātnespējas administratore – auditorkompānija KPMG Baltic nolīgusi par administratora funkciju faktisko izpildītāju, jo auditorkompānijai kā juridiskai personai ir nepieciešams kāds reāls cilvēks, kas paraksta dokumentus un vada Krājbankas maksātnespējas procesu.

Neatkarīgā jau rakstīja – ciešā saistība starp J. Ozoliņu (kurš no Krājbankas puses vada cīņu par ietekmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic un SIA Baltijas aviācijas sistēmas) un A. Taureņa biznesiem, kuru lokā ietilpst bumbvedēju un helikopteru kontrabandas kompānija R M Holdings, pašlaik rada lielu risku, ka uz airBaltic ietekmi var iegūt personas, kuras cieši saistītas ar ieroču kontrabandistu aprindām. Steigšus veiktās pārreģistrācijas, lai iespējami ātri pārcirstu korporatīvās saiknes starp J. Ozoliņu un A. Taureni, parāda – šīs bažas, visticamāk, ir pamatotas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais