A/s R. M Holdings vadītāji Agris Taurenis un Ilmārs Blumbergs, pēc izglītības būdami juristi, kopā ar citiem kolēģiem praktizē juridiskajā birojā Collegium, kurš atrodas Valdemāra ielā 33A–6A, kā prakses vietu saskaņā ar Maksātnespējas administratoru asociācijas datubāzi uzrādot arī Ģertrūdes ielu 2.
Kā var noprast pēc Maksātnespējas administrācijas datiem, galvenā Collegium birojā praktizējošo juristu darbības nozare ir maksātnespējas procesu administrēšana. Neapšaubāmi ietekmīgākais no Collegium juristiem šobrīd ir Jānis Ozoliņš, kurš jau kopš pagājušā gada beigām ir valdības un FKTK akceptētais Latvijas Krājbankas administratora pienākumu izpildītājs.
Lieta tāda, ka pēc lielām cīņām Krājbankas administratora amatā ieceltā auditorkompānija KPMG Baltic ir juridiska persona, kam jānozīmē kāds reāls cilvēks par administratora funkciju faktisko izpildītāju. Neizprotamu iemeslu dēļ KMPG nav šīs funkcijas uzticējusi kādam no saviem augsti kvalificētajiem auditoriem, tā vietā ataicinot būtībā cilvēku no malas – Ozoliņu. Tāpēc nevar izslēgt, ka Ozoliņš Krājbankas administratora pienākumu izpildītāja amatā nonācis tāpēc, ka uz viņu Vienotībai ir tieša ietekme – Ozoliņa priekšnieks Collegium juridiskajā birojā ir Taurenis, kurš pašvaldību vēlēšanās startējis no Vienotībā tagad ietilpstošās Pilsoniskās savienības. Taču Taurenis, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, uzsvēra – pats Vienotībā vai citā partijā neesot sastāvējis, tikai startējis vēlēšanās no minētā saraksta. Aicināts raksturot Jāni Ozoliņu, pēc vairākkārtējas pārjautāšanas Taurenis novērtēja: «Profesionāls advokāts.» Pēc pārjautāšanas piebilda – «labā nozīmē».
Tikmēr Ozoliņa paraksti parādījušies uz dokumentiem, ar kuriem Krājbanka lēmusi pārņemt nacionālās aviokompānijas a/s airBaltic akcionāres SIA Baltijas aviācijas sistēmas kapitāldaļas. (Pagājušonedēļ tiesa nolēma procesu uz laiku apturēt, uzliekot dažādus ierobežojumus pārņēmējiem, taču šo noregulējumu var pārsūdzēt.) Kā jau zināms kopš Latvijas – Moldovas – Armēnijas – Lībijas ieroču afēras, kura pagājušā gada nogalē izraisīja lielu rezonansi vairākās valstīs reizē un kurā ir iesaistīti Latvijas gaisa kravu pārvadātāji – SIA K.S. AVIA, ieroču vešana norit daudz ātrāk un efektīvāk, ja iesaistīto personu rīcībā ir «savējā» aviosabiedrība.
Montojas – Taureņa – Ozoliņa saistība liek pavisam citā gaismā paskatīties uz pašlaik noritošo cīņu par airBaltic akcijām. Vispirms, valstij cenšoties pārņemt BAS piederošās airBaltic akcijas, tās pagājušajā rudenī 30. novembrī nonāca Satiksmes ministrijas pārvaldībā. Šogad februāra sākumā pašu BAS daļas tika mēģināts pārņemt un nodot Krājbankas meitasuzņēmuma – SIA Atlantijas biroji īpašumā, taču tiesa patlaban to ir apturējusi.
Atslēga ir tāda, ka Krājbankas atlieku likvidācijas gadījumā aktīvi tiks izpārdoti, tajā skaitā Krājbankai tiešā vai pastarpinātā ceļā piederošie vērtspapīri, ieskaitot tās airBaltic akcijas un/vai konvertējamās obligācijas, kuru turētājas ir Baltijas aviācijas sistēmas. Tādā veidā airBaltic akcijas un/vai citi vērtspapīri varēs ātri vien nonākt šaubīgu personu īpašumā un tās varēs iegūt ietekmi lielā aviokompānijā, kas piedāvā ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumus.
Ironiski – jau šobrīd maksātnespējas administratora Ozoliņa darbavieta juridiskajā birojā atrodas vienā juridiskajā adresē ar R. M Holdingu.
Bet jau tagad var nojaust, kāda ir iecerētā shēma. Lai iegūtu tiesības uz airBaltic akcijām vai Baltijas aviācijas sistēmu daļām, būs jānopērk nevis airBaltic vērtspapīri (kas uzreiz liktu uzdot daudzus jautājumus), bet gan aizdomas neraisošais, no pirmā skata it kā nekaitīgais Krājbankas meitasuzņēmums – Atlantijas biroji. Kurš iegūtu savā kontrolē šo uzņēmumu, tas automātiski kontrolētu arī tā īpašumā nonākušās airBaltic vai Baltijas aviācijas sistēmu akcijas, obligācijas vai citus vērtspapīrus.