Bezpajumtnieka stāsts: naktī dzīvo patversmē, dienā – autoostas tualetē

Pirms gada valmierietis Augusts neatskatījies devās uz Rīgu – cerot, ka atšķirībā no dzimtās vietas lielpilsētai bezdarba mēris gājis garām. Kļūdījās. Bez darba un pastāvīgas dzīvesvietas, viņš šīs ziemas aukstākās dienas aizvada, meklējot siltumu – autoostā, Centrālajā dzelzceļa stacijā un Centrāltirgū.

Augusts nav vienīgais. Neatkarīgā novēroja, ka līdz pat 10% no visiem, kas Rīgas Starptautiskajā autoostā pusdienlaikā aizņēmuši uzgaidāmās telpas krēslus, nekur braukt netaisās. Par apgrūtinājumu apsardzei un nepatīkamu pārsteigumu tūristiem, autoosta pārtapusi par bezpajumtnieku pulcēšanās vietu.

Daudzi pajumti meklē pat maksas tualetē. Centrālās dzelzceļa stacijas vīriešu tualetes apkopēja Natālija Neatkarīgajai rāda, ka arī tobrīd kāds, samaksājot vien 15 santīmu, tualetē ieslēdzies un guļ. Alkohola smaku jūt pārējie apmeklētāji un sūdzas, taču ar bezpajumtniekiem cīnīties esot gandrīz neiespējami. Natālija šādos gadījumos zvana apsardzei. Taču tā aizliegt tualetē sēdēt nevar, jo citiem neērtības radījušo drīkst izdzīt tikai tad, ja tas ir alkohola reibumā vai traucē sabiedrisko mieru. To atzīst arī Rīgas Starptautiskās autoostas valdes loceklis Jānis Briedītis: «Ja cilvēks nav alkohola reibumā vai spēj to labi noslēpt, tad viņam sēdēt, pusdienot vai gulēt autoostā ir tādas pašas tiesības kā citiem.»

Sapnis par agrāk saņemtajiem 500 latiem celtniecības nozarē bezpajumtnieku Augustu naktīs vairs nenomāc. Tagad galvenais – sagaidīt vasaru. «Vasarā darbs ir vienmēr, tikai neviens negrib to darīt. Kaut vai mežos – jālauž celmi un jācērt malka! Tur noder darba rokas arī manā 54 gadu vecumā. Taču ziemā ir klusums,» ar nopūtu atzīst Augusts, kurš apmeties nakts patversmē Zilais krusts.

Naktsmītne jāatstāj rīta agrumā, atpakaļ drīkst nākt tikai pēc pieciem pēcpusdienā. Tāpēc izveidojies savdabīgs klejošanas trijstūris – Centrālā stacija, autoosta un Centrāltirgus – ap kuru siltuma meklējumos klaiņo desmitiem bezpajumtnieku. «Viņu nodarbes dienas laikā, protams, rada neērtības pārējiem iedzīvotājiem. Taču ļaut uzturēties patversmē visu diennakti nozīmētu pilnīgu parazitēšanu uz sabiedrības rēķina,» skaidro Zilā krusta prezidents Kārlis Dreimanis, kura vadītajā patversmē februārī bija aizņemtas vidēji 145 no 250 vietām. Arī Latvijas Sarkanā Krusta patversme – vienīgā vietā Rīgā, kur policija nogādā iereibušos dzērumu izgulēt, – februārī ik dienu uzņēma vidēji 42 cilvēkus, bet vasarā skaits ir daudz mazāks – ap 15 cilvēkiem.

Savukārt Centrālajā dzelzceļa stacijā, pēc valmierieša Augusta teiktā, glābiņu meklē tikai bezpajumtnieku padibenes. Tā kā iekštelpās krēslu ir maz, saulesbrāļi tur vai nu sēž tualetēs, vai zog. «Daudzi, kas naktis aizvada patversmēs, ziemas laikā uz Centrālo staciju nāk zagt, uz Centrāltirgu – ko nopelnīt krāvēja darbos, bet autoostā atpūšas,» izvadājot pa ierasto maršrutu, stāsta Augusts.

Valsts bezmērķīgajai klaiņošanai ir nodrošinājusi alternatīvas, taču lielākā daļa tās izmantot nespēj. Gan Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos algotajos sabiedriskajos darbos, gan maznodrošinātā pabalsta iegūšanai nepieciešama pase, kuru vairākums sen pazaudējuši. To skaitā arī Augusts, kurš dokumentus atstājis Valmierā, par savu muļķību tagad maksājot dārgi. Viņš gan atzīst, ka trūkst uzņēmības pasi atjaunot, jo līdzīgi kā lielai daļai patversmes iemītnieku vienīgā ilgtermiņa vēlme ir sagaidīt vasaru un ar to saistītās nelegālās darba iespējas.

***

Kā atjaunot pasi

KO DARĪT TIEM, KAS NEVAR ATĻAUTIES JAUNU PASI?

Lita BRICE, Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja:

– Pases pazaudēšana bezpajumtnieku vidū ir ierasta – daži to paveic pat četras reizes gadā. Labā ziņa – patversmes sociālais darbinieks palīdzēs dokumentus atjaunot, bet Rīgas Sociālais dienests apmaksā pases atjaunošanu divas reizes gadā, izņēmuma gadījumā arī biežāk. Daudzi diemžēl nav ieinteresēti pasi atgūt, jo zupas virtuvēs un patversmēs palīdzību var saņemt, arī neuzrādot dokumentus.