Autostāvvietas rekonstrukcijai un jūras novērošanas punkta būvniecībai Ragaciemā, kāpu aizsargjoslā un Ķemeru Nacionālajā parkā, plānots izcirst 88 kokus. Atbildīgās institūcijas un eksperts norāda, ka kaitējuma videi no tā nebūs.
Valdības rīkojuma projektu, kas paredz transformēt meža zemi, ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi Zemkopības ministrija. Par to galīgais lēmums vēl jāpieņem valdībā.
Jatransformē meža zeme 0,22 hektāru platībā, kas atrodas nekustamajā īpašumā "Kuplā priede" Ragaciemā, Engures novadā. Īpašums atrodas kāpu aizsargjoslā un Ķemeru Nacionālā parka dabas lieguma zonā. Transformējot zemi, jānocērt 88 koki 30,43 kubikmetru apmērā ‒ 46 bērzi un 42 priedes.
Zemes gabalā iecerēts rekonstruēt autostāvvietu un būvēt Jūras novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punktu.
Meža zemes transformācijas ierosinātājs ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir Engures novada pašvaldībai, kas pērn decembra sākumā sniegusi pozitīvu atzinumu par meža zemes transformāciju.
Būvprojekts autostāvvietas rekonstrukcijai un tehniskās novērošanas torņa jaunbūvei izstrādāts pērn, un tas Engures novada domes būvvaldē akceptēts skiču stadijā.
Plānoto meža zemes transformācijas un apbūves darbību atbilstību normatīvajiem aktiem un ietekmi uz vidi izvērtējušas arī atbildīgās institūcijas un eksperts.
Mežu un virsāju, jūras piekrastes eksperts Jānis Greivulis atzinis, ka platībā nav konstatētas īpaši aizsargājamas sugas, kas uzskaitītas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Neliela daļa no teritorijas gar ziemeļu malu atbilst Latvijas īpaši aizsargājamam biotopam – mežainas jūrmalas kāpas, teritorija uz austrumiem un rietumiem no esošā stāvlaukuma neatbilst aizsargājamiem biotopiem un teritorijā nav konstatēti dabiskie meža biotopi.
Savukārt Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde, izvērtējot ietekmi uz vidi, norādījusi, ka autostāvvietu ierīkošana, tostarp labiekārtotu atpūtas vietu ierīkošana, ir paredzēta arī Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā. Lai gan paredzētās darbības dēļ pieaugs antropogēnā slodze uz vidi, tostarp krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, autostāvvietas rekonstrukcija vērtējama kā pozitīva, jo tiks ierīkota labiekārtota vieta tūristu atpūtai un organizētai piekļuvei līdz jūrai. Antropogēnā slodze tikšot regulēta, samazinot kāpu izbradāšanu.
Izvērtējumā secināts, ka meža zemes transformācijai, autostāvvietas rekonstrukcijai un tehniskās novērošanas punkta būvniecībai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, jo paredzētā darbība neatstās būtisku negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.
Būvdarbu laikā tiks pārveidota ainava, taču tās dēļ nesamazināsies bioloģiskā daudzveidība un neizmainīsies ekoloģiskā stabilitāte, norādījis vides dienests.
Arī Dabas aizsardzības pārvalde uzskata, ka meža zemes transformācija nav pretrunā ar Ķemeru Nacionālā parka lieguma zonas izveidošanas mērķiem, jo tehniskā novērošanas punkta būvniecība nepieciešama valsts aizsardzības vajadzībām, savukārt autostāvvietas rekonstrukcija uzlabos situāciju Gausajā jūdzē, samazinot antropogēno slodzi visā tās garumā un koncentrējot to jau iepriekš ietekmētā teritorijā.
Aizsardzības ministrija brīdina ‒ ja netiks atļauta meža zemes transformācija tehniskās novērošanas punkta būvniecībai, valstij tiks radītas papildu izmaksas, jo būs jāizvērtē cita būvniecības vieta, kā arī jāpagarina starp Aizsardzības ministriju un NATO aģentūru noslēgtais līgums.
Jau vēstīts, ka Aizsardzības ministrija 2006.gadā noslēdza līgumu ar NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūru par Latvijas Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu.
Paredzēts izbūvēt 13 tehniskās novērošanas punktu Latvijas jūras piekrastē, tostarp Ragaciemā.