Pētnieks: sals nav kaitējis kukaiņu un meža kaitēkļu pārziemošanai

Lai gan ir sals, šīs ziemas apstākļi ir ļoti labi kukaiņu un meža kaitēkļu pārziemošanai, pastāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" galvenais pētnieks Agnis Šmits.

"Šī ir ideāla ziema meža kaitēkļu pārziemošanai, viņi ir zem siltas sedziņas un pilnīgi bez jebkāda apdraudējuma," sacīja Šmits un norādīja, ka vienīgās problēmas varētu būt to kukaiņu sugām, kuras nav pilnīgi attīstījušies. "Ir jābūt ilgiem saliem, mīnus četrdesmit grādiem un kailsalam, lai tas radītu apdraudējumu kaitēkļu pārziemošanai," paskaidroja "Silavas" pētnieks.

Viņš arī nenoliedza iespēju, ka meža kaitēkļi varētu pastiprināti savairoties. "Šādos apstākļos meža kaitēkļi varētu pastiprināti savairoties, taču tas neradīs pastiprinātu apdraudējumu, jo pavasarī un vasarā sāks iedarboties dabiskie kaitēkļu apkarotāji, piemēram, putni un tad šī situācija varētu izlīdzināties," teica pētnieks.

Vienlaikus Šmits uzsvēra, ka šogad varētu palielināties egļu mūķenes izplatības teritorija Garkalnes mežos. "Egļu mūķeņu izplatībā šis gads būs visplašākais, un egles būs tādas vizuāli nesmukākas. Ja iepriekš tās bija izplatījušās divu tūkstošu hektāru apmērā, taču šogad tas varētu pieaugt līdz pieciem tūkstošiem hektāru, taču tas nav aprēķināts, tas ir mans minējums," informēja pētnieks. Viņš arī norādīja, ka pašlaik ir grūti kaut ko darīt, lai apkarotu šos kukaiņus. "Cilvēks var maz ko izdarīt šajā brīdī, un indēt tajā teritorijā nedrīkst, jo tur ir ūdenstilpes un kaitējums videi varētu būt daudz lielāks. Tagad tur ir salikti putnu būri, un, dabas procesu gaitā apmetoties tur putniem, varētu arī ierobežot šo egļu mūķeņu izplatību," klāstīja Šmits un piebilda, ka pastāv iespēja arī speciāli mēslot šo teritoriju.

Pētnieks gan minēja, ka egļu mūķenes izplatības dēļ nav nodarīti būtiski zaudējumi. "Lielākie zaudējumi, kas rodas no egļu mūķenes, ir nevis no koku kalšanas, bet gan no neiegūtās peļņas par meža izgriešanu un pārdošanu," atzina Šmits.

Savukārt attiecībā uz odu un dunduru savairošanos vislielākā ietekme būs pavasara laikapstākļiem. "Tādiem kukaiņiem kā odi un dunduri ideāli apstākļi ir tad, ja paliek palu ūdeņi un tie stāv ilgi, tad jo īpaši var savairoties odi un dunduri," pavēstīja "Silavas" pētnieks.

Meži Latvijā aizņem 2,961 miljonu hektāru jeb 45% no valsts platības. Valsts apsaimniekošanā ir 1,493 miljoni hektāru (50,4%) meža, savukārt pārējie meži 1,468 miljonu hektāru (49,6%) platībā pieder privātīpašniekiem vai pašvaldībām.