Pagājušajā gadā Valsts policiju ir pametuši 660 darbinieku, taču pieņemti darbā tikai 229. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pagājušo gadu negatīvā nozīmē vērtē kā gadu, kāds diez vai policijas vēsturē ir bijis.
Ļoti daudzi policisti darbā netiek pieņemti, jo viņiem ir problēmas ar redzi. Pašlaik policijā ir ļoti neliels ļoti pieredzējušu darbinieku skaits, proti, tikai 3,7% likumsargu izdiena ir vairāk par 25 gadiem, piektdien VP gada pārskata sanāksmē uzsvēra Ķuzis.
Sakot, ka pērnais gads bijis skarbs, VP priekšnieks atgādināja Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas notikumus, kurā bija iesaistīti vairāki policisti. Gada laikā ir bijuši arī trīs VP priekšnieki.
Par šā gada policijas prioritātēm izvirzīta noziegumu apkarošana, resursu racionāla izmantošana, personāla politikas plānošana, preventīvie pasākumi un starptautiskā sadarbība, pastāstīja Ķuzis.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera Reformu partija) savā uzrunā solījās darīt visu, lai uzlabotu policijas stāvokli, jo pašlaik sasniegts kritiskais punkts. Viņš solīja cīnīties, lai iekšlietu un tieslietu nozare tiktu noteikta par prioritāti. Iekšlietu nozare par prioritāti jānosaka kaut vai tādēļ, ka valstiski ir izvirzīts mērķis apkarot ēnu ekonomiku. "Nevar būt tā, ka ir prioritāte, bet nav finansējuma," atzina ministrs.
Viņš arī solīja, ka viņa vadītā ministrija pārņems atbalsta funkcijas no policijas, jo likumsargiem jānodarbojas ar savu tiešo funkciju veikšanu.
Lai arī policijas izmeklēšanas darbs kritizēts arī iepriekšējos gados, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savā uzrunā gan tiešus kritiskus vārdus neveltīja, taču norādīja uz nepieciešamību stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes un izmeklēšanas kvalitāti. "Negribu neko kritizēt, policija strādā savu iespēju robežās, un tās iespējas ir tādas, kādas ir," sacīja ģenerālprokurors.
Ķuzis vēlāk žurnālistiem preses konferencē pastāstīja, ka līdz 2016.gadam plānots, ka aptuveni pustūkstotis policistu kļūs par civilajiem darbiniekiem. "Esam konstatējuši, ka apmēram 500 policistiem funkcijas nav policejiskas, bet ir saistošas ar policiju. Viņiem ir jāpaliek policijā, bet viņi nebūs kā amatpersonas," norādīja Ķuzis.
Tas ļautu ietaupīt policijas finansējumu, jo likumsargiem vairs nebūs jāmaksā dažādas piemaksas. "Tas ir līdz 2016.gadam, katrs no šiem 500 cilvēkiem to zina, un viņš ir izvēlējies, kurā brīdī ir gatavs novilkt formu," paskaidroja policijas priekšnieks. Viņš gan pieļāva, ka daļa šādos apstākļos tomēr izvēlēsies meklēt labāku darbu.
Policijā patlaban trūkst apmēram 700 cilvēku.
Ķuzis minēja vairākus iemeslus, kāpēc pērn atvaļināti jau pieminētie 660 darbinieku – daļa devušies labāka atalgojuma meklējumos, citi devušies izdienā, bet vēl daļa esot tā saucamie pasažieri – cilvēki, kuriem īsti nav kur iet, vai arī tādi, kuri vēlas, lai būtu ieraksts CV par to, ka pāris gadu strādājuši policijā.
VP priekšnieks atzina, ka policijai faktiski ir grūti motivēt darbiniekus ar atalgojumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka zemāks atalgojums par 488 latiem ir neadekvāti zems un korupcijas risku paaugstinošs. Valsts policijā ir 94% darbinieki, kas saņem mazāku algu nekā šos 488 latus.
"Vienīgais, ko mēs varam teikt, – ja tu gribi mainīt pasauli un taisnīguma noregulējumu, tad ir jānāk uz policiju," uzsvēra Ķuzis.