Latgales iedzīvotāji izprot kontrabandas ierobežošanas pamatotību, taču valdība nespēj piedāvāt alternatīvus veidus, kā cilvēkiem izdzīvot – vakar pie Saeimas uzsvēra protesta organizētājs Andris Krievs.
Liela daļa cilvēku uz Rīgu izbraukuši četros no rīta – viņi to nedarītu, ja situācija nebūtu kritiska. A. Krieva sūtītā un vairāk nekā 1000 latgaliešu parakstītā protesta vēstule valsts augstākajām amatpersonām nav devusi rezultātu, tādēļ ceturtā protesta akcija rīkota jau pie Saeimas. Tikmēr Krāslavas novada domes vadītājs Gunārs Upenieks Neatkarīgajai norādīja, ka valdība situāciju pierobežā palīdz uzlabot gausi: «Kustība Latgales attīstībai ir sākusies, tomēr tā ir pārāk lēna un problēmas neatrisina.»
Saeimas pieņemtie grozījumi likumā Par akcīzes nodokli no 1. janvāra ierobežo akcīzes preču ievešanu no Krievijas un Baltkrievijas, kas daudziem līdz šim ļāvis pierobežā izdzīvot. Šādi Latvijā no trešajām valstīm ne biežāk kā vienu reizi nedēļā drīkst ievest 40 cigarešu, vienu litru degvīna un 10 litrus degvielas.
Apmēram 80 cilvēku no plānotajiem 200, kas ceturtdienas rītā pulcējās pie Saeimas nama, likuma izmaiņās saredz apdraudējumu sev un savām ģimenēm. «Nespēju pateikt dēlam un meitām, ka atgriezīšos pēc trim mēnešiem, ja būs jābrauc darbā uz ārvalstīm,» skaidroja kāds protestētājs. Ar izkliegtiem saukļiem Latgale un Latgale grib dzīvot un ēst viņu atbalstīja desmitiem cilvēku, pārtraukuma brīžos malkojot karstu tēju.
«Neatbraucām, lai atgādinātu par Latgali, bet lai par to cīnītos!» kaujinieciski noskaņots bija Ervīns Bodrovs. Viņš dzimtajos Balvos atgriezies pērn oktobrī pēc vairāku gadu darba ārvalstīs, taču pārsteigusi pilsētā valdošā nabadzība: «Gada laikā vien pamesti trešdaļa no manas mājas dzīvokļiem. Nepieļaušu, lai pēc šā lēmuma aizbrauktu vēl otra trešdaļa.» E. Bodrovu atbalsta arī citi atbraukušie – galvenokārt no Rēzeknes, Krāslavas, Ludzas un Viļakas –, jo par aizbraucēju komunālajiem parādiem maksā palikušie.
«Esmu pensijā, tādēļ mani šis lēmums tieši neskar. Tomēr radi dzīvo Latgalē, un pašlaik viņus vairāk saukā par noziedzniekiem, nevis palīdz atrast darbu,» ierašanās iemeslu skaidro rīdziniece Natālija Timošenkova.
Pie Saeimas sanākušos uzklausīja arī deputāti un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura solīja konkrētus risinājumus iedzīvotājiem mēneša laikā. Savukārt akcijas noslēgumā ar piketētājiem tikās vairāki ministri, arī vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Zatlera Reformu partija, ZRP). Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis Gunārs Igaunis (ZRP) piketētājiem skaidroja, ka likums pieņemts, jo citādi pierobežā nespējot strādāt veikali un degvielas uzpildes stacijas.
E. Sprūdžs pauda apņēmību problēmu risināt, aktīvāk investējot gan cilvēkresursos, gan uzņēmējdarbībā. Tomēr pierobežu pilsētās uz to raugās skeptiski. «Ne pēc vēlēšanām, ne pēc 1. janvāra, kad likums stājās spēkā, no valdības specifisku darbu Latgales attīstībai nebija – tikai vārdi,» atzīst Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics. Viņš cer uz Eiropas sociālā fonda līdzekļu pārdali, taču netic, ka izskanējušie solījumi tiks pildīti. G. Upenieks uzsver, ka Krāslavā un citās pierobežas teritorijās pašreiz nodrošināta «slēptā deportācija», jo valsts politika netieši aicina uz cilvēku izbraukšanu. Viņš arī norāda, ka E. Sprūdža piedāvājums par uzņēmējdarbības konsultantiem cilvēkiem, kas vēlas iesaistīties saimnieciskajā darbībā, daudzās pašvaldībās ieviests jau šobrīd. «Latgales glābšana joprojām notiek pārāk gausi,» saka G. Upenieks.