Uzlabojot apstākļus Latvijas cietumos, būtu iespējams izmainīt arī noziedzības stāvokli valstī, līdzīgi kā tas ir noticis Igaunijā, ceturtdien publicētā intervijā "Latvijas Avīzē" paudis Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte.
"Var saprast cietušo attieksmi pret ieslodzītajiem. Daudzreiz cietušie visu atlikušo mūžu dzīvo daudzreiz sliktākos apstākļos nekā ieslodzītie. Tomēr es uzskatu, ka, uzlabojot apstākļus cietumos, var izmainīt noziedzības stāvokli valstī, kā tas izdarīts Igaunijā. Pašreiz pie mums ieslodzītie atrodas telpās 10, 50, 60, 70 cilvēku lielās grupās. Viņi, protams, nerunā par mākslu vai kādiem mūsu resocializācijas jautājumiem, ar kuriem mēs viņus nodarbinām. Aizejot uz savām kamerām, viņi runā par tiem noziegumiem, ko viņi kādreiz ir darījuši vai arī domā atkal darīt. Šādi komunicējot savā starpā, pastāv iespējas izveidot brālības, noziedzīgas struktūras un veikt ''apmācības procesu''. Visus mūsu resocializācijas pasākumus pa nakti viņi pilnīgi izmet no galvas," klāstīja IeVP priekšnieks.
Viņš stāstīja, ka divos jaunajos cietumos Igaunijā ieslodzītie kamerās atrodas pa divi, un lai gan, protams, var sarunāties par turpmākajiem noziedzīgajiem ceļiem, tomēr ir radīti tādi apstākļi, lai ieslodzītais, kurš nevēlas laboties, neiespaidotu citus desmit ieslodzītos, kuri ir vēlējušies laboties, atgriezties dzīvē kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi.
"Jaunajās ieslodzījuma vietās viņi vairāk lasa, vairāk gatavojas eksāmeniem, lai iegūtu jaunu profesiju," minēja Puķīte.
IeVP priekšnieks atklāja, ka tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas cietumos, atsakoties no tiem, kas ir kritiskā stāvoklī. Tomēr viņš pagaidām nevēlējās atklāt, kad tas varētu notikt.
Latvijā pēdējais lielais cietums ir uzcelts Jēkabpilī 1985.gadā – kolonijas tips jeb liela baraka, kurā vienā stāvā ir 70 gultas.
"Beidzot arī Latvijā vajadzētu sākt nomainīt vecās ieslodzījuma vietas pret jaunām. Ja valsts pati nav spējīga ieguldīt līdzekļus, mums ir jāizdomā, kādas ir citas iespējas. Varētu piesaistīt kādus privātos līdzekļus cietuma celtniecībā, bet droši vien būs tikpat liela ažiotāža kā tagad ar fotoradariem," atzina Puķīte.
Uz jautājumu, cik daudz naudas nepieciešams, lai uzceltu jaunu cietumu, viņš atgādināja, ka jau daudzkārt piedāvājis, ka ieslodzītie paši varētu veikt visus celtniecības darbus. Jāizmaina likums, lai ieslodzījuma vietu pārvalde varētu, nodarbinot savus klientus, veikt celtniecības darbus. Saeima tam nepiekrīt, taču tieslietu ministrs šo ideju nesmādējot, jo ar jaunajiem cietumiem mēs samazinātu valsts izdevumus ilgtermiņā.
"Ja izmainītu likumu, ieslodzītie varētu piedalīties arī valsts bērnudārzu, skolu vai citu sabiedrisku celtņu būvniecībā. Mēs to varētu simtprocentīgi nodrošināt," klāstīja IeVP priekšnieks.