Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām nevirzīs Latvijas parakstīto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA ratifikāciju Saeimā, trešdien žurnālistus informēja Ekonomikas ministrijā.
Pēc Pavļuta teiktā, vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm. "Proaktīva diskusija un savlaicīga ACTA izskaidrošana diemžēl Latvijā tika nokavēta. Ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA iespējamo piemērošanu Latvijā, jānodrošina procedūra, lai veidotu konstruktīvu un argumentētu dialogu un diskusiju ar ieinteresētajām pusēm," norādīja Pavļuts.
Ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsteidzas ar ACTA ratifikāciju Saeimā. "Vēlos paust savu apņemšanos – kamēr es negūšu pārliecību, ka šīs diskusijas ir notikušas, ka mēs esam ar objektīvu informāciju spējuši paskaidrot, atspēkot bažas, mītus un pieņēmumus, ka ir uzklausītas visas ieinteresētās puses un ka tām ir bijusi iespēja runāt savā starpā ar valsts varas pārstāvjiem, ar mūsu ministriju, ar citām ministrijām un arī Saeimu un Saeimas komisijām, tikmēr es šo dokumentu ratifikācijai nevirzīšu un aicināšu tāpat darīt Latvijas valdību," sacīja Pavļuts.
Tāpat viņš informēja, ka aicinās tiesībsargu un citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas normatīvo regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu.
Ministrs arī atgādināja, ka ACTA vēl nav stājusies spēkā. Nolīgums stāsies spēkā Eiropas Savienībā (ES) tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis to būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajos parlamentos, un kad Eiropas Parlaments būs tam devis piekrišanu. Pavļuts paskaidroja, ka šis process var prasīt vairākus gadus.
Viņš arī uzsvēra, ka ACTA Latvijai nerada nekādas jaunas juridiskās saistības.
Jau ziņots, ka ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības (ES) valstu. Piecas ES dalībvalstis – Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija – to vēl nav parakstījušas.
Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji parakstījuši. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm.
Portālā "manabalss.lv", kas pēc desmit tūkstošu parakstu savākšanas vēršas parlamentā, ievietota iniciatīva "Stop ACTA", bet sociālajā tīklā "Twitter" tiek ziņots arī par Rīgā gaidāmu protesta akciju.