Daudzi pāri izmanto iespēju šķirties ar notāra palīdzību

Ir pagājis gads, kopš spēkā stājies likums, kas paredz laulību bezstrīdus šķiršanas funkciju nodot notāriem. Lai arī pirmajos mēnešos pēc tā stāšanās spēkā šķiršanu skaits pieauga, nevar apgalvot, ka šis likums ir mudinājis cilvēkus vairāk šķirties.

"Protams, pirmajos mēnešos, kad likums stājās spēkā, šķiršanu skaits bija ļoti liels," sacīja zvērināta notāre Sandra Jakušonoka. Viņa ziņo, ka Latvijā mēneša laikā bija 900 šķiršanās pieprasījumu pie notāriem, šobrīd šis skaits ir ap 400.

Notāre komentē: "Cipari ir tādi, kādi tie ir, bet vēl jāveic analīze. Statistika rāda, ka gada laikā pie notāriem tika šķirtas vairāk par 6000 laulībām, taču vēl jānoskaidro, par ko šis cipars liecina. Ir jāpārbauda hipotēze, ka tas ir saistīts ar atviegloto šķiršanas procedūru. Ir iespēja, ka cilvēki nolēma sakārtot papīrus, un tas ir normāli. Dokumentu sakārtošana ir apsveicama lieta, jo tas var nozīmēt jaunu attiecību sākšanos. Es mudinu cilvēkus sakārtot savas lietas un stāties laulībā.

Manuprāt, daudz būtiskāka problēma ir, kāpēc jaunās ģimenes, kas dzīvo kopā nereģistrē laulības. Šis skaits ir ļoti liels."

Arī citi zvērināti notāri šobrīd nenovēro pastiprinātu laulību šķiršanu. "Daudzi gaidīja pagājušā gada februāri, kad likums stājās spēkā. Tomēr tagad savā birojā es vairs neizjūtu, ka šobrīd notiek pastiprināta laulību šķiršana," sacīja Rīgas apgabaltiesas zvērinātā notāre Argita Gustafssone. Arī zvērinātā notāre Ilze Matuzāle piekrīt, ka šāda tendence bija pašā sākumā, kad cilvēki gribēja izšķirties bezstrīdu ceļā.

S. Jakušonoka piebilst, ka rūpīgāk būtu jāanalizē gadījumi , kad šķiras cilvēki, kas laulībā pavadīja mazāk par trīs gadiem, nevis tie, kad cilvēki jau ilgu laiku nedzīvo kopā. Viņa ir pārliecināta, ka neviens likums neveicina šķiršanos vai laulību, un pagājušā gada februārī spēkā stājušos likumu vērtē pozitīvi: „Cilvēki, kuri var vienoties un nav strīda, var ātrāk atrisināt lietas, un nav jāatņem tiesas laiks, kurš vairāk ir nepieciešams citu būtisku jautājumu izskatīšanai.”

Sandra Jakušonoka mudina likumdošanu padomāt, ko piedāvāt, lai piesaistītu cilvēkus reģistrēt savu kopdzīvi.

Kā iemeslus, kādēļ jaunās ģimenes nevēlas reģistrēt savas attiecības, psihoterapeite Dace Blazeviča min vēlmi saglabāt brīvību, vecāku negatīvo pieredzi partnerattiecībās, kā arī karjeras un materiālo lietu prioritāti pār ģimeni.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais