Korupciju valsts iestādēs un pašvaldībās cer samazināt, vairojot atlīdzības un pilnvaru samērīgumu un uzlabojot kontroles mehānismus, liecina valdības otrdien atbalstītā koncepcija.
Darba grupu koncepcijas izstrādei vadīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji, kas piedāvāja trīs risinājuma variantus un pasākumus korupcijas risku samazināšanai.
Darba grupa secināja, ka galvenās ekonomiskās lejupslīdes laikā aktualizējušās problēmas saistībā ar korupciju ir publiskajā pārvaldē nodarbināto atlīdzības un piešķirto pilnvaru nesamērīgums, sociālekonomiskajām izmaiņām neatbilstošas administratīvās procedūras un sodu politika, iekšējās kontroles vājums institūcijās un ārējās kontroles trūkumi.
Ministru kabineta atbalstītais risinājuma variants paredz izstrādāt tiesisko regulējumu, kā identificēt korupcijas riskiem pakļautos amatos strādājošo amatpersonu loku, kā arī izvērtēt iespēju samērīgi palielināt tām atalgojumu, ja tas ir kritiski zems un nepietiekams mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanai, aģentūrai BNS norādīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Paredzēts izstrādāt tiesību aktu par iekšējās kontroles prasībām korupcijas novēršanas jomā, lai novērstu visus koncepcijā identificētos neefektīvas institūciju organizatoriskās pārvaldes un iekšējās kontroles trūkumus, kā arī metodiku par korupcijas riskiem pakļautos amatos strādājošo personu iekļaušanu riska grupā.
Koncepcija arī paredz informācijas publiskošanu par visām vakancēm visās valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī izstrādāt un ieviest atklātu personāla atlases procedūru pēc vienotiem kandidātu izvērtēšanas un darbā pieņemšanas principiem.
Savukārt pašvaldībās paredzēts stiprināt izpilddirektoru atbildību par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un tās īstenošanu pašvaldības administrācijā.
Vitenburgs norādīja, ka valdības atbalstītais koncepcijas variants apvieno pasākumus no trīs piedāvātajiem variantiem.
Kopumā bija paredzēti trīs dažādi varianti. Pirmais no tiem vērsts uz iekšējās un ārējās kontroles stiprināšanu, lai izslēgtu iespēju veikt koruptīvas darbības, tostarp uz institūciju vadītāju atbildības palielināšanu.
Otrā varianta mērķis ir radīt priekšnoteikumus, lai nodrošinātu godprātīgu un kompetentu darbinieku sastāvu ar augstu paškontroles līmeni, samazinot vai pārtraucot kontroles veikšanu.
Trešais variants paredz institūcijām īstenot noteiktu minimālo korupcijas kontroles pasākumu kopumu, bet attiecībā uz pārējiem izvēlēties, kurš korupcijas kontroles pasākumu virziens tām būs prioritārs, ņemot vērā darba specifiku, personāla apsvērumus un līdzšinējo pieredzi.
Darba grupu koncepcijas projekta sagatavošanai izveidoja aizpagājušajā gadā, un tajā iesaistījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrijas, kā arī Valsts kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības "Sabiedrība par atklātību ‒ Delna" un KNAB.