Lai gan plašsaziņas līdzekļos ik pa brīdim atskan diskusijas, vai šoferu biedi – fotoradari – lielajā salā spēj strādāt, un oficiālais viedoklis ir viennozīmīgs – tie spēj šādu salu, kas pašlaik apņēmis Latviju, izturēt, Neatkarīgā novēroja, ka dažās vietās jaunajām ierīcēm tomēr bija radušās problēmas.
Ceturtdien ap pulksten 12.30 pie fotoradara, kas uzstādīts zem Salu tilta Krasta ielā Rīgā, cītīgi rosījās kāds kungs. Viņa darbība ap radara virsmu un saspringtā sejas izteiksme nepārprotami liecināja, ka ar ierīci kaut kas ir noticis. Savukārt jau vēlāk, ap pulksten 13.30, uz Jūrmalas šosejas virzienā no Rīgas, pie Latvijas naftas degvielas uzpildes stacijas, darbinieks tieši nodarbojās ar radara noņemšanu. Šī rīcība, protams, daudziem autovadītājiem deva impulsu piespiest gāzes pedāli un uz Jūrmalu aizjoņot ar krietni vien lielāku ātrumu nekā atļautie 90 kilometru stundā. Neviļus radās jautājums, vai tomēr lielais sals liedz darboties fotoradariem vai arī no milzu aukstuma piekusuši radaru uzraugi un tāpēc atstāj braucējus bez ātruma kontroles un valsts kasi bez papildinājuma par gaidītajām soda naudām par ātruma pārsniegšanu.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte noliedza abas šīs iespējas, norādot, ka minētās ķibeles varētu būt saistītas ar pilnīgi citiem, nevis aukstuma radītiem faktoriem. Proti, Valsts policijas rīcībā nebija ziņu, ka fotoradaru darbību būtu ietekmējis sals vai nosalušie darbinieki – visdrīzāk tieši tajā brīdī bija nolemts pārvietojamo radaru uzstādīt citviet vai arī radusies kāda cita ķibele – izskaidrojumu varot būt daudz. Piemēram, cilvēkam, kurš dežurē pie radara, paredzams pusdienas pārtraukums. «Fotoradarā ir sistēma, kas atslēdz radara darbību, ja ir pārāk liels sals, un ierīce nevar darboties,» skaidro L. Juberte.
Lai arī ārā valda teju vai arktisks aukstums un dažviet, kur parasti atrodas fotoradari, to šobrīd nav, L. Juberte iesaka autovadītājiem nepārsniegt atļauto braukšanas ātrumu.