Līdz ar fotoradaru ieviešanu, autovadītājiem nu jārēķinās ar papildu kontroli uz Latvijas ceļiem. Pašlaik gan nav īstas skaidrības, kādi būs sodi un cik lieli tie būs tad, kad pārkāpumus fiksēs pārvietojamās fotokameras.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šobrīd ir izstrādājusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā par ātruma pārsniegšanu, un tos, visticamāk, tuvākajā laikā izskatīs Saeimā.
Pašlaik policija piemēro vienu soda veidu visiem pārkāpumiem no viena līdz divdesmit kilometriem stundā (km/h) virs atļautās normas: brīdinājumu (administratīvais sods) vai naudas sodu, nepiešķirot pārkāpumu uzskaites punktus.
«Ja tiks pieņemti grozījumi, būtiskākās izmaiņas būs šādas: fiksējot ar fotoradaru braukšanas ātruma pārsniegšanu, naudas sods būs jāmaksā tad, ja tas būs lielāks par 11 kilometriem stundā virs noteiktās normas,» skaidro CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Korbe. Tāpat kā līdz šim – par to netiks piešķirti soda punkti. Bet, ja policija būs tā, kas konstatēs, ka autovadītājs braucis līdz desmit kilometriem stundā virs atļautās normas, tad autovadītājs saņems brīdinājumu, bet soda punktus – ne. Ja ātrums būs no 11 līdz 20 kilometriem stundā virs atļautā, ir iespējami varianti: vai nu brīdinājums, vai naudas sods, bet arī šajā gadījumā soda punktus nepiešķirs.
Nereti autovadītāji iebilst pret fotoradara uzrādīto ātrumu, uzskatot, ka tas ir neprecīzs. «Radaru pieļaujamā kļūda ir noteikta +3 km/h, ja ātrums ir līdz 100 km/h, un +3%, ja ātrums ir virs 100 km/h. Kļūda vienmēr tiek aprēķināta par labu vadītājam, proti, atņemta no fiksētā ātruma,» norāda Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Juberte.
Uz to, vai sods jāmaksā vainīgajam autobraucējam vai automašīnas īpašniekam gadījumos, ja pārkāpumu fiksējis fotoradars, atbilde ir īsa – īpašniekam. Ja pie stūres bijis kāds cits braucējs, Ceļu policija to neskaidro. Ja īpašniekam neizdodas piedzīt uzlikto sodu no vainīgā, viņam ir tiesības vērsties tiesā un mēģināt pierādīt, ka viņš nav bijis vainīgais. Ar fotoradariem fiksēto pārkāpumu sodi uzrādīsies CSDD bāzē, kamēr tie netiks apmaksāti.
Lai nebūtu netīkami pārsteigumi, autovadītāji jau laikus var noskaidrot, kur varētu atrasties radari, izpētot Valsts policijas mājaslapā ievietoto karti. Kartē tiek atzīmētas visas iespējamās vietas, kur viņus varētu nofotografēt. Vairākums šo pārvietojamo bildētāju gan izvietoti Rīgā un tās rajonā, turklāt nu jau vairākums autobraucēju ir ievērojuši vietas, kur tie ir visbiežāk. Šos tehniskos līdzekļus maina ik dienu, bet 30 no tiem ir mulāžas, kas gan jebkurā mirklī var pārtapt par funkcionējošiem radariem.