Ekonomikas ministrija (EM) atkal virza plānus par pētījumu veikšanu vēja parkiem jūrā, kas draud ar tarifu kāpumu iedzīvotājiem, svētdien vēsta "LTV1" raidījums "DeFacto".
Raidījums ziņo, ka EM atkārtoti cenšas panākt atbalstu iecerei, kas paredz, ka potenciālās teritorijas vēja parkiem Baltijas jūrā pēta nevis privātie komersanti, bet gan valstij piederošais energoapgādes uzņēmums "Augstsprieguma tīkli". Šādu ieceri ministrija virzīja jau pagājušogad, bet saņēma visai asas iebildes no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), kas neatbalstīja ieceri, ka izpētes izmaksas caur elektroenerģijas tarifu nāktos segt patērētājiem.
"Nedaudz vairāk kā pusgads pagājis un ministrija izstrādājusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, tomēr uzliekot "Augstsprieguma tīkliem" par pienākumu šādu izpēti veikt. Un atkārtoti regulators nav gatavs šos grozījumus saskaņot, jo ministrija tā arī nav novērsusi risku, ka palielināsies tarifs, ko maksās galapatērētājs," vēstī raidījums un atgādina, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti janvāra vidū. Grozījumu apstiprināšana nepieciešama, lai ar likumu valstij piederošajiem "Augstspriegumu tīkliem" uzliktu par pienākumu izpētīt arī jūras teritoriju un apzināt iespējamās vietas, kas piemērotas vēja parku būvniecībai.
EM Enerģētikas departamenta vadītājs Dins Merirands raidījumam uzsvēra, ka "mana pārliecība ir, ka ir vajadzīgs viens neatkarīgs un uzticams pētījums, uz kura pamatojoties tad varētu izsolīt šīs te darbošanās tiesības attiecīgā, stingri noteiktā laukumā uz noteiktiem nosacījumiem." Pēc viņa teiktā, ministrija šādi iecerējusi pamazām sakārtot spēles noteikumus tiem, kuri grib jūrā būvēt vēja parkus.
"DeFacto" arī norāda, ka savulaik ar Ministru kabineta lēmumu pie tiesībām attīstīt vēja parkus jūrā bija tikuši uzņēmumi "Baltic Wind Park" un "JK Energy", kuru plānos bija saražot vairāk nekā gigavatu enerģijas. Tolaik gan nebija skaidru noteikumu, kā organizē un izsniedz atļaujas vēja ķeršanai jūrā. Taču abi uzņēmēji pirms gada tika atraidīti un šobrīd tie tiesājas par nepieciešamajām atļaujām. "Ministrija sola – pēc tam, kad "Augstsprieguma tīkli" būs jūru izpētījuši, tiks rīkots konkurss un par tiesībām uz iespējamajiem vēja parku laukiem varēs cīnīties arī minētie uzņēmēji," vēstī raidījums.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidroja, ka pašreizējā regulējumā ir vairākas nepilnības, kas arī izraisījušas tiesvedības. "Tur ir bijušas līdz šim pretrunas un nepilnības. Tās ir izraisījušas dažādas tiesvedības, un lielā mērā tieši šis regulējuma skaidrības trūkums ir liedzis attīstīties gan esošajiem projektiem, gan uzsākt jaunus. Un, manuprāt, no šis situācijas cietēji ir visi," sacīja Pavļuts.
"DeFacto” gan norāda, ka EM plāni tik viegli neīstenosies, jo tāpat kā pagājušogad, arī šobrīd izpētes uzticēšanu "Augstsprieguma tīkliem" neatbalsta ne Latvijas Vēja asociācija, ne arī SPRK. "Līdz šim minētas dažādas summas – no diviem miljoniem līdz pat 20 miljoniem latu, kas par šādu izpēti būtu jāmaksā. Un regulators bažījas, ka šī nauda uzgultos uz galapatērētāja pleciem, proti, atkal pieaugtu elektroenerģijas tarifs," paskaidro raidījums.
SPRK padomes loceklis Gints Zeltiņš uzsvēra, ka valsts iecere pētījuma izmaksas iekļaut tarifā ir nepamatota. "Ja valsts uztraucās par to, ka šis pētījuma rezultāts ir vajadzīgs kā valsts īpašums nevis lai kāda konkrēta kompānija pēta, kurai ir īpašums uz šo izpēti, tad lai valsts arī atrod ceļu, kā tas tiek finansēts un ja valsts nodrošina finansējumu, tad pārvades tīkli to var pētīt. Bet ja šis finansējums netiek nodrošināts, bet cer to ielikt tarifā, tad mēs uzskatām, ka tas ir pilnīgi nepamatoti," sacīja Zeltiņš.
Šobrīd gan nav konkrētu aplēšu, cik liela varētu būt ietekme uz tarifu, taču arī ekonomikas ministrs nenoliedza, ka tāda varētu būt. Tas gan, viņaprāt, nav iemesls, lai jūras teritorijas pētīšanu valstij piederošajam uzņēmuma neuzticētu.
"Es šobrīd neuzskatu, ka tie izdevumi būtu tik būtiski, ka tie varētu kaut kā būtiski ietekmēt tarifus. Tajā paša laikā, protams, ka energokompānija dažādi šo koncernu sastāvdaļu vai energouzņēmumu izdevumu struktūru, protams, atspoguļo arī tarifu struktūrā, bet man nav iemesla uzskatīt, ka šīs izmaiņas būtu tādas, ko varētu sajust," sacīja Pavļuts.
Tomēr vēja parku būvēt gribētāju pārstāvji gan norāda, ka Latvijas likumdošana šobrīd "Augstrpieguma tīkliem" nemaz neļauj veikt pētījumus jūrā, un pastāvot risks, ka par izpēti nāksies maksāt divreiz "Privātajiem uzņēmējiem pētījumi nepieciešami, lai noskaidrotu, vai konkrētajā vietā ir nepieciešamais vējš un apstākļi konkrētām turbīnām, bet kādām – šādas informācijas valstij jau nav," uzņēmēju bažas paskaidro "DeFacto".
"Baltic Wind Park" pārstāve Dace Cīrule atzīmēja, ka "Augstsprieguma tīklu" veikto pētījumu varēs izmantot tikai teorētiskā līmenī. "Ja mēs veicam izpēti, kurā apzinām tikai teorētiskas vietas uz teorētiski izdomātu izejas datu pamata, tad vai tiešām šī valsts ir tik bagāta, lai atļautos maksāt miljonus par teorētisku pētījumu," sacīja Cīrule.
Vienlaikus raidījums norāda, ka, iespējams, daudzo strīdu iemesls slēpjas tajā, ka darījumos, kas saistīti ar zaļo enerģiju līdz šim bijuši iesaistīts ne viens vien ar politisko vidi saistīts uzņēmējs. "Ne velti savulaik radās teiciens, ka katram premjeram pa vēja stacijai un mazajam HESam, un gan jau ka tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc ar zināmām aizdomām uz vēja parku būvēt gribētājiem raugās arī šobrīd. Nozares pārstāvji gan sašutuši, ka tā gar degunu valstij kārtējo reizi aiziet investīcijas," klāsta "DeFacto".
"Mūsu valsts tā ir aizbaidījusi kādus četrus līdz piecus lielus, simtu miljonu, lielus investorus ar šo nenoteiktību, kas pēdējos piecos gadus veidojusies, ta dod to kvotu, tā ņem atpakaļ, nosaka noteikumus, kā nosaka kvotu, kam padala, cik tur melnais tirgus strādā pa apakšu, cik ņem uz roku to saukto navaru. Tak viss ir zināms, mūsu valstī neko nenoslēpsi," sašutumu pauda Latvijas vēja asociācijas priekšsēdētājs Paulis Barons.
Raidījums arī pieļauj, ka jūrā vēja parku tuvāko gadu laikā nebūs. "Ekonomikas ministrijas viena no iecerēm paredz, ka "Augstspriegumu tīkli" jūru pētīt varētu par Eiropas fondu līdzekļiem. Tas gan nozīmē, ka to darīt ir iespējams tikai nākamajā plānošanas periodā, kas sākas no 2014.gadā. Un tas arī ir brīdis, kad reāli varētu sākt vien izpētes darbus un cik ilgu laiku tie prasīs, šobrīd nav zināms," paskaidro raidījums.