Kukaiņi Latvijā pārcieš lielo salu antifrīza dēļ

Pēdējās dienās Latvijā valdošais stiprais sals neizjauks Latvijas kukaiņu ziemošanas ritmu, jo tiem ir īpašs aizsardzības mehānisms, aģentūrai BNS pastāstīja entomologs Voldemārs Spuņģis.

"Mūsu kukaiņi ir labi pielāgoti ziemošanai. Tuvojoties aukstajam laikam, to ķermenis zaudē ūdeni un ķermeņa šķidrumu – hemolimfa kļūst biezāka, un tajā palielinās ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku koncentrācija. Tādējādi ķermenis ir pildīts ar sava veida antifrīzu, kurš nesasalst un var īslaicīgi izturēt temperatūru līdz mīnus 20–30 grādiem," klāstīja entomologs.

Spuņģis sacīja, ka, šādam salam pieturoties vēl vismaz divas nedēļas, kukaiņiem gan var rasties problēmas, jo aizsargmehānisms domāts tikai īsam laika periodam. Lielākas iespējas ciest no sala esot tiem kukaiņiem, kuri pārziemo uz kokiem kā olas vai kāpuri, taču tad salam jābūt ilgstošam un stipram.

Entomologs arī atzina, ka vietējās sugas sals faktiski neietekmē. Lielākas iespējas pazust no Latvijas entomoloģiskās kartes ir sugām, kuras izplatītas vairāk uz dienvidiem, piemēram, tādiem jaunienācjiem Latvijas faunā kā dievlūdzējs vai atsevišķām sienāžu sugām.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.