Pirmdien neformālajā Eiropadomes sēdē Briselē vēlu vakarā tika panākta konceptuāla vienošanās par jauno starpvalstu līgumu fiskālās disciplīnas stiprināšanai.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūru BNS informēja, ka konceptuāla vienošanās ir panākta starp 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija.
Dombrovskis žurnālistiem pēc Eiropadomes sēdes stāstīja, ka ir izdevies vienoties par jauno līgumu attiecībā uz fiskālās disciplīnas stiprināšanu un ekonomiskās pārvaldības pilnveidošanu eiro zonā un valstīs, kas līgumam pievienojās. "Vienošanos par līguma tekstu, ieskaitot fiskālās disciplīnas formulu un pārējiem jautājumiem, ir panākta, pašreiz līgumam ir gatavas pievienoties 25 ES valstis, izņemot Lielbritāniju un Čehiju," teica Dombrovskis. Viņš piebilda, ka Čehija līgumam nav pievienojusies, jo šajā valstī ir sarežģīts līguma ratifikācijas process.
Premjers atgādināja, ka Latvijai sarunās par līgumu būtisks jautājums bija par ne eiro zonas valstu dalību eiro zonas valstu un valdību vadītāju sanāksmēs. "Tika panākts kompromiss, ka būs divu veidu samiti. Būs eiro zonas samiti, kur risinās tīrus eiro zonas valstu jautājumus un būs paplašinātie samiti par plašākiem jautājumiem," stāstīja Dombrovskis.
Dombrovskis stāstīja, ka ES valstu panāktā vienošanās paredz, ka līgums dalībvalstīm jāratificē līdz 2013.gada 1.janvārim un 2013.gada laikā jaunais līgums ir jāiestrādā nacionālajās likumdošanās. Lai līgums stāstos spēkā tas jāratificē 12 eiro zonas valstīm. "Mums bez liekas kavēšanās ir jāvirzās uz priekšu ar ratifikāciju. Tagad, kad ir pieejams līguma teksts, Saeimas juridiskajam birojam ir jāpieņem lēmums ar kādu parlamenta vairākumu līgums ir ratificējams - ar vienkāršo vairākumu vai divu trešdaļu vairākumu," piebilda premjers.
Valdības vadītājs atzina, ka Latvijai lielā mērā ir izdevies panākt tos nosacījumus jaunajā līgumā, kas bija svarīgi, piemēram, par dalību samitos.
Dombrovskis uzsvēra, ka jaunais līgums Latvijas fiskālo politiku nākamajiem gadiem neietekmēs. "Fiskālo politiku tas būtiski mainīt nevarētu tādā ziņā, ka šis līgums atbilst tam, par ko esam jau debatējuši krietnu laiku pirms ES sākās debates attiecībā uz fiskālās disciplīnas likumu. Tā drīzāk ir korekcija nevis būtiska fiskālās disciplīnas maiņa. Fiskālās disciplīnas likums tapa tādēļ, lai mēs izvairītos no kļūdām, kas tika pieļautas iepriekšējos gados - straujas ekonomiskās izaugsmes laikā netika sabalansēts budžets," teica premjers.
Viņš atgādināja, ka Latvijas vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK) starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros paredz, ka Latvija strukturālā budžeta deficītu ikgadu samazina par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Uz to mēs arī virzāmies un runāt par sabalansētu budžetu mēs varēsim 2014.gadā, 2015.gadā," teica Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka pērn 8-9.decembra Eiropadomes sēdē eiro zonas valstu un valdību vadītāji pieņēma deklarāciju, kurā pausta apņemšanās stiprināt fiskālo disciplīnu, ekonomikas politiku koordināciju un pārvaldību, kā arī stabilizācijas instrumentus. Decembrī Eiropadomes sēdē eiro zonas valstis vienojās izstrādāt un, vēlākais, līdz šā gada 1.–2. marta Eiropadomes sēdei parakstīt jaunu starpvalstu līgumu fiskālās disciplīnas stiprināšanai. Eiro zonā neietilpstošās valstis, izņemot Lielbritāniju, informēja par vēlmi piedalīties līguma izstrādes procesā un pievienoties jaunajam līgumam.
Valstīm, kas parakstīs fiskālās disciplīnas līgumu, gada laikā savā konstitūcijā būs jāiekļauj norma, kas paredz, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP. Ja šie griesti tiks pārsniegti, pret pārkāpējvalsti automātiski tiks ieviesti korektīvi pasākumi, liecina līguma projekts.
Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas 12 valstis. Tikai valstis, kas būs ratificējušas šo līgumu, varēs saņemt palīdzību savas ekonomikas glābšanai no jaunā fonda - Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), kura likumīgais pamats pirmdien tika apspriests sarunās.
ES valstu līderi pirmdien vienojās izveidot pastāvīgi funkcionējošu ESM, kas nomainīs pašreizējo pagaidu pretkrīzes mehānismu, un ESM jāsāk darboties jau jūlijā. Vēl tiks apspriests, vai palielināt šo fondu, kas sākotnēji paredzēts 500 miljardu eiro apmērā.
Starpvaldību līguma par budžeta disciplīnu projektā jau agrāk tika paredzēts, ka šīs disciplīnas ievērošanu nodrošinās pašas ES dalībvalstis, nevis Eiropas Komisija (EK). Budžeta deficīta ierobežojumu pārkāpšanas gadījumā atsevišķas ES valstis varēs sūdzēt pārkāpēju Eiropas Tiesā, kura varēs piespriest pārkāpējai naudassodu līdz 0,1% no tās IKP.
Visas līguma parakstītājvalstis uzņemsies saistības iekļaut savā likumdošanā konstitucionālā līmenī normas, kas paredz iespēju automātiski koriģēt lēmumus parāda un budžeta politikas jomā, paziņoja ES prezidents Hermans van Rompejs.
Jaunā līguma 12.punkts paredz, ka eiro zonā neietilpstošo, bet līgumu ratificējušo valstu un valdību vadītāji varēs piedalīties eiro zonas samitu diskusijās.
Van Rompejs sacīja, ka Eiropas Padome rīkos ES samitus ar visu 27 dalībvalstu piedalīšanos, kā arī eiro zonas samitus, kuros piedalīsies arī valstis, kas nav eiro zonā. Šādi izdosies izvairīties no šķelšanās starp ES valstīm un saglabāt ES vienotību, uzskata van Rompejs.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi otrdien atzinīgi novērtēja panākto vienošanos par jauno starpvalstu līgumu un raksturoja to kā "pirmo soli uz fiskālu savienību". Viņš atzina, ka šī līguma noteikumi par fiskālās disciplīnas stiprināšanu "noteikti stiprinās uzticēšanos eiro zonai".
Dragi atzinīgi novērtēja arī vienošanos par ESM, kura mērķis ir novērst parādu krīzes izplatīšanos eiro zonā.
Daži ES valstu līderi cer, ka stingrāki noteikumi pamudinās fiskāli konservatīvo ECB veikt izlēmīgākas darbības eiro zonas krīzes pārvarēšanai.