Uzņēmuma "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvji tuvākajā laikā plānojuši tikties ar atbildīgajām institūcijām, lai lemtu par Stūra mājas likteni.
VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina informēja, ka Īpašumu iznomāšanas komisijas sēdē atkārtoti izskatīts jautājums par turpmāko rīcību ar Stūra māju.
Komisija nolēma tuvākajā laikā organizēt tikšanos ar Rīgas domes, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības un Kultūras ministrijas pārstāvjiem, lai vienotos par piemērotāko sadarbības modeli ar iespējamo ēkas lietotāju, kas nodrošinātu ēkas vēsturiskās vērtības saglabāšanu.
"Nekustamais īpašums Rīgā, Brīvības ielā 61, vēsturisko notikumu atspulgā nav pielīdzināms citiem vienkāršiem objektiem. Jautājums par nama turpmāku izmantošanu allaž ir bijis jutīgs un rūpīgi apsverams," norādīja Laukšteina.
VNĪ pēdējos gados vairākkārt mēģinājuši iznomāt tā dēvēto Stūra māju, taču tā joprojām stāv tukša.
Māja ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, un tai noteikti nepieciešama nopietna renovācija, taču par celtnes nojaukšanu nevar būt ne runas ‒ mājas fasāde, kāpņutelpas un lifti ir uzskatāmi par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli, bet daļa no tās pirmā stāva un pagrabstāva, kā arī tai piegulošajā teritorijā esošie divi iekšpagalmi un caurbrauktuve iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Tā dēvētā Stūra māja Brīvības un Stabu ielas krustojumā celta 1912.gadā kā īres nams pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Ekspluatācijas laikā tai daudzkārt mainījusies izmantošanas nozīme. Savulaik māja kalpojusi arī par PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) ēku, iemantojot baisu slavu un sāpīgas vēstures liecības.