Aizturēto un ieslodzīto palīdzības fonds Gara spēks nācis klajā ar paziņojumu, ka Daugavgrīvas un Daugavpils cietumos ieslodzītajiem neesot iespējams salabot zobus. Vienīgā iespēja ir tos izraut.
Cietumu administrācija to noliedz. Tikmēr kāds bijušais ieslodzītais apliecina, ka tā ir patiesība, ko viņš izbaudījis pats uz savas ādas.
Fonda Gara spēks vadītājs Ivans Parfenovičs stāsta, ka organizācija ir saņēmusi vairākas sūdzības par zobu labošanas nepieejamību iepriekš minētajos cietumos. Sūdzības esot saņemtas par ilgāku laika posmu, jo organizācija tikai pirms dažiem mēnešiem oficiāli reģistrējusies un ieslodzītajiem ir parādījusies iespēja pastāstīt par savām likstām, Neatkarīgajai atklāj I. Parfenovičs. Ieslodzītie sūdzas, ka cietuma administrācija pat par saviem līdzekļiem zobus ārstēt neļauj, bet, kad zobu jau glābt vairs nav iespējams un ir stipras sāpes, uz izraušanu ir jāgaida divas trīs nedēļas. Kāds no ieslodzītajiem savā sūdzībā jautā: «Man ir jāizcieš sods 8 gadu garumā. Cik man paliks zobu, kad iešu brīvībā?»
I. Parfenovičs uzskata, ka ārkārtējais cilvēktiesību pārkāpums tiek pieļauts vai nu sarežģītās finansēšanas un atskaites sistēmas dēļ, vai arī cietumu administrāciju neiedomājamas patvaļas dēļ. Organizācija ir vērsusies pie tiesībsarga, Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes un dažādām ar veselības aprūpi saistītām organizācijām, lai tās pārbauda šo informāciju un rod iespēju šīs nekārtības novērst.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Ināra Makarova informē, ka IeVP ir sazinājusies ar konkrēto cietumu vadību, kas noliedz visus apvainojumus. Tomēr fonda pārstāvjiem tikšot lūgts pastāstīt sīkāk par iespējamajiem pārkāpumiem, jo ar pašreiz sniegto informāciju ir par maz, lai sāktu pārbaudi. Pagaidām notikušo esot grūti vērtēt, jo nav minēts neviens konkrēts gadījums vai personas vārds. I. Makarova norāda, ka pēc likuma cietumniekiem sniedz neatliekamo palīdzību. Tālāka zobu ārstēšana jāsedz ieslodzītajam par saviem līdzekļiem.
To, ka tikt pie zobu labošanas tiešām bija neiespējamā misija, Neatkarīgajai apliecina viens no bijušajiem Daugavpils cietuma ieslodzītajiem, kurš savu vārdu nevēlas nosaukt: «Visu laiku tā tiešām arī bija, vismaz pirms divarpus gadiem, kad es no turienes iznācu.» Ja vēl pirms kādiem septiņiem astoņiem gadiem zobus cietumniekiem laboja, tad pēc tam kaut kas mainījās MK noteikumos par pirmās medicīniskās palīdzības apjomiem un ieslodzītie pie zobu labošanas vairs netika pat par saviem līdzekļiem. Vīrietis stāsta, ka viņš pats uz savas ādas izbaudījis šo izmaiņu skarbumu. Vēl neilgi pirms izmaiņām viņš paspējis salabot divus caurumus priekšzobos. «Taču man tos zobus sataisīja nekvalitatīvi, rezultātā dabūju tādu iekaisumu, ka man izauga gandrīz otra galva. Bija pat bezsamaņa un augsta temperatūra, taču labot nekvalitatīvo remontu neviens netaisījās, jo tas vairs nepienākoties,» atceras vīrietis. Viņam piedāvāts izraut četrus priekšzobus, kam viņš, protams, nepiekrita. Ar lielu kašķi izdevies dabūt antibiotikas, ar ko infekciju izdevās lokalizēt. Smaganās esot izveidojies abscess, no kura strutas vēl trīs mēnešus nākušas ārā. Vīrietis stāsta, ka citos cietumos, piemēram, Jēkabpils cietumā, ārsti pēc savas iniciatīvas visādos veidos cenšas ieslodzītajiem palīdzēt. «Dakteri jau palīdzēt vēlas, šķēršļus tam liek administrācija,» atklāj vīrietis.