Policija norāda, ka jauno fotoradaru mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, nevis veicināt piepelnīšanos uz pārkāpēju rēķina. Par vietām, kurās tiks izvietotie fotoradari, atbild Valsts policija.
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš šodien preses konferencē pavēstīja, ka fotoradarus nedrīkst slēpt no autovadītājiem. Ir saņemtas vairākas sūdzības par fotoradaru slēpšanu aiz dažādiem objektiem, tādējādi iekasējot no braucējiem soda naudu par ātruma pārkāpšanu. Par radaru izvietošanu atbild speciāli veidota Valsts policijas komanda, kura strikti izvērtē radaru izvietošanas vietas. Pirms radaru uzstādīšanas jāpārliecinās, ka viss ir kārtībā, piemēram, ceļa zīmes nav mainītas, nolauztas vai aizputinātas. Tikai pēc tam radars var sākt darbu. Par nepareizi novietotiem fotoradariem, tiek izteikti aizrādījumi arī rakstiska veidā. Šobrīd pie fotoradaru izvietošanas strādā 78 cilvēku liela grupa.
Jaunākā informācija liecina, ka lielākie ātrumi, ko fiksējuši jaunie radari, ir 117 km/h apdzīvotā vietā un 179 km/h ārpus apdzīvotas vietas.
Zivtiņš skaidro, ka radaru kļūda ir 3 km/h līdz 100 km/h un 3% virs 100 km/h. Tādējādi policijai ir tiesības sodīt ātruma pārkāpēju jau par ātrumu 54 km/h apdzīvotā vietā un 94 km/h ārpus apdzīvotas vietas.
„Kopš jauno fotoradaru ieviešanas pagājušā gada novembra otrajā pusē sastādīti gandrīz 16 tūkstoši protokolu par 280,4 tūkstošiem latu. No tiem apmaksāti gandrīz 5400 protokolu par gandrīz 86 tūkstošiem latu. Ir gadījumi, kad autovadītāji pārsūdz sastādīto protokolu – šādās situācijās protokols tiek apstādināts un 30 dienu laikā mēs to izvērtējam. Patlaban policijā izskata 50 pārsūdzētus protokolus, bet vairumā gadījumu policija arī pēc pārsūdzības atstāj spēkā noteikto sodu,” skaidro Zivtiņš.
Aizvien biežāk autovadītāju izsaka pārmetumus par radaru uzstādīšanas vietām un vēlmi iekasēt pēc iespējas vairāk naudas. Zivtiņš uzsvēra, ka radarus nekādā gadījumā nevar uzskatīt par Ceļu policijas un valsts biznesa projektu. Naudu ar to pelna tikai privātais sadarbības partneris SIA Vitronic Baltica un Partneri. Zivtiņš norāda, ka 35% no samaksātajiem sodiem nonāk komercsabiedrībai, bet pārējie 65% nonāk valsts budžetā.
Valsts un policija ar radaru palīdzību vēlas samazināt negadījumu un tajos bojāgājušo skaitu. Jaunākā informācija liecina, ka tas arī izdodas. Avāriju skaits būtiski samazinājies gan 2008.gadā, kad ieviesa pirmos fotoradarus, gan pagājušā gada nogalē, kad uz ceļiem parādījās pārvietojamie fotoradari.
Ir izskanējusi informācija, ka fotoradari ir nepiemēroti visiem laikapstākļiem. SIA Vitronic Baltica un Partneri padomes priekšsēdētājs vietnieks Dmitrijs Osipovs skaidro, ka fotoradaru kvalitāte ir pārbaudīta Vācijā un šīs ierīces strādā no -25 līdz + 40 grādu atzīmei. Ja gaisa temperatūra pārsniedz minētos grādus, sistēma automātiski atslēdzas un pārkāpējus nefiksē.