Eksperte: Šampēterī sievieti saplosīja nebaroti sargsuņi
Dzīvnieku patversme "Ulubele" pēdējās dienās kopš izskanējušās ziņas par, iespējams, klaiņojošu suņu saplosītu sievieti Šampētera apkārtnē, saņēmusi desmitreiz vairāk ziņojumu par klaiņojošiem dzīvniekiem.
"Ja parasti uz diviem dispičeru tālruņiem dienā izskan 10-20 zvanu, kad tiek ziņots par klaiņojošiem dzīvniekiem, tad pēdējās dienās tiešām ir bijis ap 200-300 zvanu," pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" sacīja "Ulubeles" pārstāve Zanda Bērziņa.
Viņa norādīja, ka šādās situācijās izmeklēšanu ievērojami atvieglotu obligātā suņu "čipēšana", kas pašlaik plānota tikai no 2016.gada.
Bērziņa pauda pārliecību, ka sievieti saplosījuši kādas tuvējās teritorijas kārtīgi nepieskatīti un nebaroti sargsuņi, tomēr nekomentēja, vai sieviete varēja būt mirusi jau pirms suņu uzbrukuma.
Tikmēr zoopsiholoģe Inga Cerbule laikrakstam "Diena" pirmdien norādījusi, ka klaiņojoši suņi parasti cilvēkiem neuzbrūk, drīzāk tieši otrādi – vairās un bēg no cilvēkiem, jo pieredzējuši pāridarījumus. "Es vairāk baidītos no suņa, kuram ir saimnieks, tie ir bravūrīgāki un var uzklupt svešiniekam," viņa brīdina.
Arī Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece kategoriski atteikusies vainot suņus, kamēr nav ekspertīzes slēdziena. "Lai suņi uzbruktu cilvēkiem, viņiem vairākas paaudzes ir jānodzīvo savā vaļā, un šāda situācija Eiropā ir tikai Balkanu valstīs, kur tās ir deviņdesmito gadu karu sekas," skaidroja eksperte. Viņa pauda viedokli, ka suņi būtu varējuši plosīt sievieti, kad viņa jau mirusi, piemēram, ar sirdstrieku vai laupītāja uzbrukumā, jo "suņi gaļu nešķiro".
Klučniece arī met akmeni Rīgas vienīgā suņu ķērāja "Doktora Beinerta Veterinārās klīnikas" dārziņā, norādot, ka tās darbinieki niknākos klaidoņus neķerot, vairāk pievēršoties noklīdušiem mājas mīluļiem. Klīnikā uz to atbild, ka lielākajā daļā gadījumu tā pati nemaz neizlemj, kurus suņus izķert. Darbalaikā to koordinē pilsētas dzīvnieku patversme, bet ārpus tā braukšana uz izsaukumiem notiek sadarbībā ar policiju. Rīgas karstie punkti, uz kuriem biežāk tiek saņemti izsaukumi, esot Bolderāja un Valdlauči.
Pagājušogad vairāk nekā 19 000 latu izlietoti klaiņojošu suņu ķeršanai. Kopumā noķerts 580 suņu, bet dzīvnieku pansijā ievietoti 763 dzīvnieki, informējis Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Jau vēstīts, ka pēc policijas sniegtās informācijas, Rīgā pagājušajā nedēļā, iespējams, klaiņojuši suņi saplosījuši sievieti. Policija saņēma izsaukumu uz Šampēteri, jo tur uz ielas pieci suņi grauzuši guļošu sievieti. Kad ieradusies policija, sieviete jau bijusi mirusi.