Vēlas panākt Latvijas un Lietuvas sabiedrisko televīziju apraidi abās valstīs

Ārlietu ministrijas vēlas panākt, lai Latvijas un Lietuvas sabiedriskā televīzija būtu skatāma abās valstīs, īpaši pierobežas reģionos, un tās plašāk atspoguļotu abu valstu dzīvi.

Šādu apņemšanos paredz Latvijas un Lietuvas sadarbības ziņojums, kas nule publiskots. To izstrādāja Latvijas un Lietuvas ārlietu ministriju pārstāvji Alberts Sarkanis un Neris Germans.

Ziņojumā secināts, ka abu valstu sabiedriskā televīzija un radio sniedz maz informācijas par notikumiem kaimiņu valstīs. Arī laikraksti un žurnāli, kuriem nav pastāvīgo korespondentu kaimiņvalstī, nesaskatot interesi un lasītāju ieinteresētību, nesniedz plašāku informāciju par kaimiņvalsts dzīvi. Tādējādi izveidojas apburtais loks - samazinās interese par kaimiņvalsti, bet, ja nav intereses, nav vajadzības informēt.

Vienlaikus norādīts, ka informācijas trūkums tiek kompensēts ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, un internets kļūst par arvien spēcīgāku konkurentu parastajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Tādēļ, lai uzlabotu informētību, ziņojumā par mērķi izvirzīta abu valstu sabiedrisko televīziju apraide. Lai to īstenotu, Latvijas un Lietuvas mediju uzraugiem būtu jāizvērtē televīzijas un radio raidījumu latviešu un lietuviešu valodā retranslācijas iespējas abās valstīs. Tāpat jāpanāk, lai svarīgākie politiskie un ekonomiskie notikumi tiktu regulāri atspoguļoti Latvijas un Lietuvas sabiedrisko televīziju un radio programmās.

Lai mērķi sasniegtu, būtu arī finansiāli jāatbalsta kopīgu televīzijas programmu un autorraidījumu sagatavošana, esošo dokumentālo un mākslas filmu apmaiņa. Tāpat ministrijas rosina noslēgt vienošanos starp pierobežas reģionu un pilsētu preses izdevumiem, interneta portāliem un radiostacijām, lai tajos pastāvīgi tiktu sniegta informācija par kaimiņos notiekošajiem pasākumiem un citu iedzīvotājus interesējošu informāciju.

Tāpat tiek rosināts atrisināt televīzijas un radio korespondentu jautājumu abās valstīs.

Ziņojumā par mērķi izvirzīta arī kontaktu paplašināšana starp cilvēkiem un organizācijām, kā arī paplašināt kultūras un izglītības telpu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.