Ar ugunskuriem un izstādi atcerēsies barikādes

Ar ugunskuru aizdegšanu un ceļojošo izstādi piektdien atcerēsies 1991.gada barikādes.

Jau pulksten 9 Doma laukumā iededza atceres ugunskurs, pasākumā piedaloties arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Stundu vēlāk notika svinīga ziedu nolikšana II Meža kapos. Plkst. 14 ziedus noliks arī pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām.

Savukārt no pulksten 11 līdz 17 apmeklētājiem būs atvērta 1991.gada barikāžu muzeja ceļojošā izstāde muzeobusā Doma laukumā.

Atceres ugunskurs plkst.15 iegailēsies arī pie Saeimas.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa par godu barikāžu aizstāvjiem uz atmiņu ugunskura iedegšanu pie Saeimas nama aicinājusi barikāžu laika žurnālistus. Arī viņiem bija nenovērtējama loma Latvijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu, par Rīgā notiekošo ziņojot gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu medijiem, kuru uzmanība pirms divdesmit gadiem bija pievērsta Baltijas reģionam.

Uz pasākumu aicināti vairāk nekā 130 barikāžu laika aktīvistu, kuri 1991.gadā iesaistījās tā laika notikumu atspoguļošanā.

Savukārt vakarpusē plkst. 18 Rīgas Domā būs koncerts "Mirkļi ugunskura atblāzmā", ieeja pasākumā bez maksas. Stundu vēlāk Domā būs piemiņas svētbrīdis.

1991.gada 13.janvāra naktī padomju armijas tanki aplenca Lietuvas Augstākās padomes ēku, ieņēma Lietuvas televīziju un telegrāfu, sadursmēs nogalinot 14 cilvēku. Latvijā Tautas frontes priekšsēdētājs radio uzrunā aicināja cilvēkus aizsargāt stratēģiski svarīgos objektus.

14.janvārī NATO nosodīja padomju armijas spēka lietošanu, bet dienu vēlāk ASK stadionā notika Latvijas Interfrontes mītiņš, kurā Vislatvijas glābšanas komiteja apsolīja izveidot jaunu valdību.

16.janvārī Vecmīlgrāvī pie Mangaļu tilta no OMON raidītas lodes mira Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks, bet divas dienas vēlāk īsi pirms pusnakts omonieši arestēja piecus brīvprātīgos kārtības sargus, kuri vēlāk OMON bāzē tika piekauti.

Janvāra notikumi Latvijā kulmināciju sasniedza 20.janvārī, kad OMON iebruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkā. Uzbrukuma laikā Bastejkalnā tika nogalināti milicijas leitnants Vladimirs Gomonovičs, inspektors Sergejs Konoņenko, režisors un kinooperators Andris Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš. Sašauts tika arī operators Gvido Zvaigzne, kurš no gūtajiem ievainojumiem mira 5.februārī.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais