Latvijā aizvien pieaug neparasto personvārdu skaits. 2011.gadā 63 no jaundzimušajiem ir tikuši pie diezgan nedzirdētiem un neparastiem vārdiem, tomēr gadījumu, kad cilvēki vēlētos vārdu mainīt, nav tik daudz.
Biežāk cilvēki izvēloties mainīt savu uzvārdu.
Rīgas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere Kaže informē, ka 2011. gadā šajā nodaļā ir reģistrēti 60 vārdu/uzvārdu maiņas gadījumi, no kuriem 7 ir vārdu maiņas gadījumi. Cilvēki savus vārdus maina no Gaļina uz Karina, no Andris uz Andrejs, no vārda Gita uz Ligita, no Jurijs uz Juris, no Biruta Emma uz Ruta, no Jeļena uz Elena, no Irēna uz Irēna Emīlija.
Rīgas Austrumu dzimtsarakstu nodaļas darbiniece Solvita Broliša minēja, ka pērn šajā nodaļā bija veiktas 12 personvārdu maiņas. Vairumā gadījumu cilvēki savam vārdam pievieno vēl vienu vārdu vai arī maina vārdu, lai to latviskotu, piemēram, no vārda Jekaterina maina uz Katrīna. "Neparastu vārdu īpašnieki vēl nav nākuši mainīt vārdu, bet kaut kad noteikti nāks. Viņi vienkārši nav vēl izauguši," viedoklī dalās S.Broliša.
"Īpaši daudzi cilvēki nemaina vārdus. Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļā pērn personvārdu 15 cilvēki," atzīst Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Danuta Šavdine. Biežāk maina tādēļ, ka vārds kaut kādā veidā traucē iedzīvoties latviešu vidū. Arī reliģija ir iemesls, kādēļ cilvēks vēlas mainīt vārdu. Ir bijuši gadījumi, kad personai ir musulmaņu vārds un, lai neizceltos latviešu vidū, vārds tiek mainīts uz tādu, kas tik ļoti nepārsteidz latviešus, stāsta D. Šavdine.
Lai mainītu vārdu vai uzvārdu, ar personu apliecinošu dokumentu un iesniegumu, kurā norādīts vārda vai uzvārda maiņas iemesls, jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā. Personai no 15 līdz 18 gadiem līdzi nepieciešama vecāku vai aizbildņa piekrišana rakstiskā veidā un dzimšanas apliecība. Ja nepilngadīga persona ir aizbildniecībā, tad nepieciešams arī bāriņtiesas lēmums par vārda vai uzvārda maiņas atbilstību nepilngadīgas personas interesēm.
Vārda vai uzvārda ieraksta maiņai nepieciešamos dokumentus dzimtsarakstu nodaļa nosūta departamentam, kas izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu mainīt personas vārdu vai uzvārdu. Lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
nra.lv jau ziņoja, ka pērnā gada laikā Latvijā reģistrēti neparasti meiteņu vārdi: Lakšmi, Katana, Juna, Lučana, Justinija, Milisa, Abigeila, Jūle, Felize, Manuella, Meredita, Eliška, Arsenija, Šarlīze un Florence. Jaundzimušo vidū ir arī meitenītes, kuras vecāki nosaukuši vairākos vārdos: Kirija Vēja, Sofina Suri, Kolīna Anna, Doreta, Ariana, Hēra Elena, Bella Džūna, Railija Aina, Gabriela Džeina, Kornēlija Amale, Leida Anna, Tasnīma Rasa, Alise Damiāna, Mišela Šīsoma, Šelbija Lilu.
Puišu vidū reģistrēti tādi vārdi kā Ramirs, Renards, Elans, Damirs, Trojs, Abdulhaks, Alesandro, Renē, Orlando, Džihads, Ervands, Ervijs, Franks un Konkords. Arī daži jaundzimušie puisīši tikuši pie vairākiem vārdiem: Maksimiljans Cezars, Lionels Dominiks, Maharrams Hadi, Lenni Ensio, Miks Railijs, Miks Manfreds, Kevins Lauris, Edgars Leonards, Marets, Tristans, Nilsmihaels Mariansgabriels, Dans Arje, Henrijs Evanss, Teodors Olivers un Daniels Dankans