Latvijai un Ukrainai ir daudz iespēju esošo sadarbību paplašināt, norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš, pirmdien tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Konstantīnu Griščenko, kurš ieradies vizītē Latvijā.
Ministrs Bērziņam nodevis Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča ielūgumu maijā piedalīties Centrāleiropas prezidentu samitā, kas notiks Ukrainā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka abām valstīm ir jāizmanto ekonomiskās sadarbības potenciāls, kas vēl nebūt nav izsmelts.
Bērziņš arī apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainas centieniem integrēties Eiropas Savienībā (ES), īstenojot reformas un ievērojot demokrātiskās pamatvērtības, īpaši likuma varas un cilvēktiesību jomās. Prezidents arī piebilda, ka Latvija pozitīvi vērtē piecus gadus ilgušo ES un Ukrainas sarunu par asociācijas līgumu pabeigšanu pagājušā gada nogalē.
Amatpersonas bija vienisprātis, ka enerģētiskā neatkarība un enerģētikas politika kopumā ir un nākotnē būs viens no galvenajiem izaicinājumiem gan Latvijai, gan Ukrainai. Tā kā Ukraina ir nozīmīga tranzītvalsts Krievijas dabasgāzes piegādēm Eiropai, ES dalībvalstis vēlas redzēt ilgtspējīgu, caurredzamu un uz tirgus principiem balstītu enerģētika sektora attīstību Ukrainā.
Savukārt pirmdien atklāto ukraiņu skolu prezidents novērtēja kā vienu no nozīmīgākajiem sabiedrības sapratnes un vienlaikus nacionālās identitātes saglabāšanas paraugiem, kas veicina mūsdienīgas sabiedrības veidošanos, kur ikvienas jaunas valodas prasme ir cilvēka konkurētspējas un inteliģences veicināšanas pamats.
Ukrainas ārlietu ministrs pateicās prezidentam par skolas atklāšanas pasākuma apmeklējumu, uzsverot, ka Ukrainai līdzšinējā sadarbība ar Latviju ir bijusi un būs nozīmīga, jo īpaši integrācijas Eiropas Savienībā ietvaros.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, pirmdien tiekoties ar Griščenko, apliecinājusi Latvijas atbalstu Ukrainas centieniem tuvināties ES, aģentūru BNS informēja Saeimas Preses dienestā. Saeima ir gatava nodot reformu pieredzi Ukrainas kolēģiem, sadarbojoties gan parlamenta komisiju, gan deputātu sadarbības grupu līmenī, apliecināja Āboltiņa.
Pārrunājot abu parlamentu turpmākās sadarbības iespējas, Āboltiņa atkārtoti uzaicināja Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Volodimiru Ļitvinu apmeklēt Latviju.
Līdzās abu valstu parlamentārai un ekonomiskai sadarbībai tika pārrunāti arī Latvijas ukraiņu diasporai aktuāli jautājumi.
"Ukraiņi ir trešā lielākā etniskā kopiena Latvijā. Mums ir būtiski, lai ukraiņu kopienas pārstāvjiem būtu iespējas integrēties valsts dzīvē un arī saglabāt savu nacionālo kultūru, tostarp iegūt izglītību savā valodā," teica Āboltiņa.
Ukrainas ārlietu ministrs augstu novērtēja Latvijas atbalstu Rīgas Ukraiņu vidusskolas darbībai. Griščenko atzina, ka priecīgās skolēnu un skolotāju sejas renovētās skolas ēkas atklāšanas ceremonijā liecinājušas par to, ka ukraiņu kopienai Latvijā nodrošināta laba nākotne.
Savukārt, pārrunājot abu valstu ekonomisko sadarbību, puses pauda gandarījumu par tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu – pēdējā gada laikā tas palielinājies par 30 procentiem. Tomēr Latvijas un Ukrainas ekonomiskajai sadarbībai vēl ir labs izaugsmes potenciāls, ko vēl pilnvērtīgāk būs iespējams izmantot pēc Ukrainas–ES asociācijas līguma stāšanās spēkā, sacīja ministrs.