Eiropas Komisija: Latvijā ES fondu līdzekļi netiek ieguldīti stratēģiski
Rodas iespaids, ka Latvijā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi netiek ieguldīti stratēģiski un lietderīgi, norādīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga.
Viņa gan neapstiprināja, vai EK nosūtījusi Latvijas amatpersonām vēstuli, kurā tiek krizēta ES fondu apguve. "EK nekomentē saziņas formas ar Latvijas iestādēm, tā notiek nepārtraukti, un vēstuļu apmaiņā nav nekā ārkārtēja. Turklāt, tā kā pagājušajā nedēļā ar EK secinājumiem par pašreizējo stāvokli ar ES fondu ieguldījumiem EKP vadītāja Inna Šteinbuka iepazīstināja Latvijas augstākās amatpersonas, mēs varam ar tiem iepazīstināt arī Latvijas sabiedrību," norādīja Jemberga.
Pēc viņas teiktā, EK ir vērsusi Latvijas iestāžu uzmanību uz vairākiem jautājumiem, par ko ir bažas. Pirmais ir jautājums par līdzšinējo ieguldījumu lietderību un tās izvērtēšanas pētījumiem, kuru kvalitāte ir zema, tie nereti veikti steigā un nedod pilnīgu priekšstatu, ko no savas agrākās pieredzes vajadzētu mācīties un ko uzlabot. EK rodas iespaids, ka ES fondi netiek ieguldīti stratēģiski, lai sasniegtu mērķi – palīdzētu panākt pārtikušās valstis, bet ņemot vērā to, kur to būs vieglāk apgūt, proti, iztērēt, statistiski uzrādot it kā labus rezultātus. Stratēģiskas darbības vietā mēs redzam vadīšanos pēc īstermiņa, aritmētiskiem, ar budžetu saistītiem apsvērumiem," klāstīja Jemberga.
"Otrais ir salīdzinoši nelielās summas, kas atsevišķās programmās nonāk līdz gala saņēmējam. Mūsu statistika rāda, ka programmā "Uzņēmējdarbība un inovācijas" no 2007.gada līdz 2011.gada novembrim tikai nepilni 10% bija nonākuši pie gala saņēmējiem ‒ uzņēmējiem.. Arī progress Latvijas prioritātē "Zinātne un inovācijas" ir gauss," atzina EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre.
Jemberga pastāstīja, ka trešais jautājums ir, vai Latvijai izdosies realizēt lielos transporta projektus pašu noteiktajos termiņos, bet ceturtais ‒ laicīgi izstrādāti programmatiskie dokumenti, piemēram, Nacionālais attīstības plāns, 2014.‒2020.gada periodam būtu ļoti svarīgs plānošanas rīks.
Viņa uzsvēra, ka EK nav nodoma kritizēt valdību. "Mēs vēlamies laikus brīdināt par problēmām, kuras saredzam un kuru novēršanai vēl pietiek laika, lai neviens nevarētu teikt, ka Latvija 2007.‒2013.gada posmā saturiski nav sasniegusi visu iespējamo, ko būtu varējusi. Runa nav par īstermiņa apsvērumiem vai labu statistiku, bet gan faktu, ka ES nauda ir faktiski ārēja ekonomikas dzīvības līnija, no kā Latvija var veikt investīcijas, ko budžets nevar finansēt viens, un neviens nezina, cik ilgi un cik daudz vēl tā būs. Ir skaidrs, ka sarunās par nākamo ES budžetu vērā ņems arī to, cik lietderīgi fondi ieguldīti līdz šim. Gan Latvijas valdībai, gan EK ir kopīga interese ‒ pierādīt, ka tie sasniedz stratēģisko mērķi, samazina plaisu ar bagātākām valstīm, vairo darbavietas," teica Jemberga.
Jau ziņots, ka pērnā gada beigās lielākā daļa ministriju atpalika no 2011.gada ES fondu apguves plāniem, apgūstot tikai 73% no plānotā.
Finanšu ministrija gan iepriekš prognozēja, ka kopumā Latvija izpildīs finanšu apguves saistības pret EK un valdības iepriekš noteikto ambiciozo apguves mērķu neizpilde varētu būt robežās no 2% līdz 5%. Savukārt no valsts budžetā ieplānotā finansējuma apmēra ‒ 648 miljoniem latu ‒ neizlietoti varētu palikt apmēram 62 miljoni latu.
Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā no ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda – pieejami 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām.