Paulam vājas iespējas atgūt līdzekļus no "Latvijas Krājbankas"

© F64 Photo Agency

Komponistam Raimondam Paulam ir vājas izredzes atgūt "Latvijas Krājbankā" noguldītos līdzekļus, intervijā "Latvijas Avīzei" atzina Maestro.

".. ir vājas cerības naudu atgūt. Es tik pārmetu krustu un skatīšos, kas notiks tālāk," intervijā atzīst Pauls.

Viņam maksātnespējīgajā "Latvijas Krājbankā" bija noguldīti 739 tūkstošus latu, bet atbilstoši likumam viņam ir garantēta tikai 100 000 eiro (70 tūkstošu latu) atgūšana. Pārējos līdzekļus Pauls varētu atgūt, ja bankas aktīvi tiktu pārdoti un tiktu iegūti papildus līdzekļi, ar kuriem segt lielo noguldītāju prasījumus.

Pauls atkārtoti izteica neizpratni par finanšu ministra un citu vadītāju puses, kas teikuši, ka cilvēkiem vajadzējis zināt, kurā bankā glabāt savus līdzekļus.

"Vai viņi saprot, ko vispār runā? Bankas dzīvo savu dzīvi, Krājbankai bijusi sava vēsture, vai noguldītāji spēj izsekot, kā un kurā brīdī mainās īpašnieki, vai viņi spēj apgāzt paša bankas prezidenta galvojumu, ka tur viss ir kārtībā? Atbildīgie par banku uzraudzību neatrod par vajadzīgu informēt par situāciju un pat mierina – nē, nē, nekas slikts nav," intervijā sacīja Pauls.

Iepriekš Latvijas televīzijas raidījums "Panorāma" vēstīja, ka vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp komponists Raimonds Pauls un izdevniecības "Žurnāls Santa" līdzīpašniece Santa Anča, nolēmuši apvienot spēkus, lai kopīgi cīnītos par noguldījumu atgūšanu no bankrotējušās "Latvijas Krājbankas".

Raidījums vēstīja, ka sabiedrībā zināmie cilvēki apsver iespēju apvienoties kopīgā domubiedru grupā, lai atgādinātu par savām tiesībām atgūt naudu.

Finanšu un kapitāla tirgus padome 21.novembrī nolēma apturēt " Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar " Latvijas Krājbanku".

13.decembrī Rīgas apgabaltiesa nolēma pieņemt izskatīšanai FKTK pieteikumu un ierosināt " Latvijas Krājbankas" maksātnespējas lietu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% " Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% " Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra " Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais