Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome četru gadu darba ciklā galveno uzmanību vērsusi uz satura kvalitātes pilnveidošanu medijos, pieaicinot starptautiskus ekspertus un rīkojot izglītojošus seminārus.
Izstrādāti arī vairāki likumprojekti, iesaistot to veidošanā industrijas pārstāvjus un ekspertus.
2007.gada novembrī tika izveidota darba grupa Audio un audiovizuālo mediju pakalpojumu likumprojekta izstrādei. Likumprojekta izstrādē tika iesaistīta gan industrija, gan starptautiskie eksperti. Vērtējumu par likumprojektu tika aicināts sniegt arī viens no Eiropas ietekmīgākajiem mediju ekspertiem no Polijas Karols Jakubovičs (šobrīd UNESCO vadošais mediju eksperts).
2008.gadā, pateicoties aktīvajai Padomes dalībai Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienas (EPRA – European Platform of Regulatory Authorities) aktivitātēs, Padome bija pirmā no Baltijas reģiona, kura 2008.gada maijā organizēja trīs dienu konferenci. Rīgā uz konferenci ieradās ne tikai EPRA dalībvalstu delegācijas no 42 Eiropas valstīm, bet arī oficiālie novērotāji no Eiropas Savienības, Eiropas Padomes, kā arī Eiropas Audiovizuālās observatorijas. Šī konference bija nozīmīgs notikums visas Eiropas kontekstā.
Tāpat 2008.gadā tika izstrādāta Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā koncepcija 2009.-2011.gadam. Padome koncepcijas izstrādes procesā iesaistīja visas ieinteresētās puses - industrijas, valsts institūciju pārstāvjus, mediju ekspertus un mācībspēkus. Lai koncepcija kļūtu par dokumentu, kas turpmākos gadus palīdzētu ikdienas darbā gan Padomei, gan citiem nozares spēlētājiem, Padome, pieaicinot starptautiska līmeņa mediju ekspertu Karolu Jakuboviču, rīkoja diskusiju par elektronisko mediju nozares attīstību nākotnē. Eksperta piesaiste bija nepieciešama, jo Latvijas situācija un nozares nākotne bija jāskata, velkot paralēles ar Eiropas un pasaules elektronisko mediju nozares attīstības tendencēm.
Lai atbalstītu vietējās un reģionālās televīzijas, pirms trim gadiem padome rīkoja čertrus mācību seminārus vietējām un reģionālajām televīzijām, kuras veido novadu ziņu sižetus Latvijas Televīzijas raidījumam „Šodien Latvijā”.
Tāpat Padome regulāri rīkoja tikšanās un diskusijas ar mediju pārstāvjiem, tādējādi cenšoties īstenot sev izvirzīto uzdevumu – kalpot kā publiskā foruma vietai, uzsvaru liekot nevis uz aizliegumiem, bet uz izglītību, diskusijām, kas vairotu ikviena elektroniskā medija atbildību demokrātiskā valstī.
2009.gads Latvijai pagāja ekonomiskās krīzes un budžeta samazināšanas zīmē – arī elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem. Sevišķi smaga situācija izvērtās sabiedriskajiem medijiem, jo to budžeti tika samazināti par 35%. Viens no Padomes galvenajiem uzdevumiem bija sabiedrisko mediju normālas darbības nodrošināšana un uzņēmumu maksātnespējas nepieļaušana.
Padomes darba grupa, kurā piedalījās dažādu nozaru pārstāvji, izstrādāja un 11.martā iesniedza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā „Elektronisko mediju likumprojektu”, kurš 2009.gada 8.oktobrī tika pieņemts pirmajā lasījumā.
Regulāri notika tikšanās ar nozares pārstāvjiem un diskusijas par virszemes ciparu televīzijas ieviešanu un ar to saistīto problēmu risinājumu. Jauna Latvijas sabiedriskā medija izveidošanā interesi izrādīja ne tikai paši raidorganizāciju pārstāvji, bet arī daudzi ieinteresēti sabiedrības pārstāvji. Tāpat tika diskutēts par Eiropas audiovizuālo darbu izmantošanas kvotām kopā ar televīziju pārstāvjiem, ētiku televīzijas spēlēs, piedaloties attiecīgām patērētāju tiesību aizsardzības institūcijām, par reklāmu tulkošanu kopā ar Reklāmas asociācijas pārstāvjiem, par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumiem, par MK valsts nodevām apraides atļauju saņemšanā, par kabeļtelevīzijas programmu retranslāciju problēmām un citiem ar nozari saistītiem jautājumiem.
Saistībā ar pāreju uz ciparu televīziju tika veikta sabiedrības informēšanas kampaņa. Ar plašsaziņas līdzekļu un Padomes mājas lapas starpniecību sabiedrība tika informēta par pārejas procesu, termiņiem un nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem, lai varētu uztvert ciparu televīziju.
Padome aktīvi rīkojās, kad Eiropas Komisija gatavojās uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju saistībā ar Direktīvas „Televīzija bez robežām” reklāmas un sponsorēšanas noteikumu neievērošanu LNT, TV3 programmās 2007.gada maijā un jūnijā. Padome kopā ar Kultūras un Tieslietu ministrijām veica saraksti ar Eiropas Komisiju, un 2009.gada 1.aprīlī Padomes priekšsēdētāja vietniece kopā ar Latvijas kultūras atašeju Briselē Jolantu Miķelsoni tikās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu un atrisinātu situāciju. 2009.gada septembrī Eiropas Komisija nolēma izbeigt lietu. Padome arī iniciēja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, rosinot paaugstināt piemērojamās soda naudas par reklāmas nosacījumu pārkāpumiem. Grozījumi tika apstiprināti.
2010.gadā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izstrādes darba grupas darbs vainagojās ar jauna likuma pieņemšanu. Šā paša gada 11.augustā stājās spēkā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, ar kuru Latvijas likumdošanā ir pārņemta ES direktīva.
2010.gada 1.jūnijā Latvija pilnībā pārgāja uz zemes ciparu televīzijas apraidi. Ieviešanas process noritēja veiksmīgi, jo zemes apraide ciparformātā tika ieviesta ātrāk par Ministru Kabineta noteikumos noteikto gala termiņu, un televīzijām bija iespēja ātrāk pāriet uz jaunu apraides tehnoloģiju (jo televīzijām bija finansiāli neizdevīgi vienlaicīgi maksāt gan par analogo, gan ciparu apraidi). Televīzijas skatītājiem Latvijā, kuriem līdz šim bija pieejama zemes analogā televīzija, parādījās iespēja abonēt vairāk kā 30 televīzijas kanālus. Tika panākta vēl nebijuša TV satura pieejamība Latvijas skatītājiem – visas Latvijas Republikas teritorijas (99,6%) pārklājums visiem bez maksas pieejamajiem TV kanāliem, kas analogajā apraidē nebija iespējams (salīdzinoši, LTV 1.kanālam vislielākā aptveramība ir bijusi līdz 97% Latvijas teritorijas, LTV 7.kanālam aptuveni 85%, nacionālajiem komerciālajiem TV kanāliem: TV3 – mazliet vgairāk par 50% un LNT līdz 53% Latvijas teritorijas).
Šajā gadā arī turpinājās valsts budžeta konsolidācijas pasākumi, līdz ar to viens no galvenajiem Padomes uzdevumiem bija nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sekmīgu darbību.
Gada nogalē tika izveidota Sabiedriskā konsultatīvā padome kā sabiedrības līdzdalības un interešu pārstāvības forma. Tās sastāvā iekļauti 43 nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Pērn tika izveidota darba grupa, kas izstrādātu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2012.-2017.gadam, kā arī vienotā sabiedriskā elektroniskā medija koncepciju. Vienotā sabiedriskā elektroniskā medija koncepcija 13.oktobrī izsludināta valsts sekretāru sanākmē un pašlaik atrodas starpinstitūciju saskaņošanas stadijā. Darbu pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2012.-2017.gadam plānots pabeigt 2012.gada sākumā.
Tāpat pagājušajā gadā valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas” sadarbībā ar Padomi, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio izstrādāja ERAF projektu „Nemateriālā kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšana”. Valdības darba grupa, lemjot par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu sadali, kas paredzēti informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstībai, konceptuāli atbalstīja šo projektu. Projekts iesniegts Kultūras ministrijā, kurai projekts būtu jāvirza tālāk uz Ministru Kabinetu. Realizējot šo projektu, no iznīcības tiktu glābtas nacionālās kultūras vērtības, piemēram, Dziesmu svētku, literāro raidījumu, teātra iestudējumu, koncertu ieraksti, dokumentālie ieraksti u.c.