Gulbenes novada dome "Latvijas Krājbankas" dēļ aizņemsies 52,4 tūkstošus latu

Gulbenes novada dome "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanas dēļ aizņemsies 52,4 tūkstošus latu, ceturtdien vēsta reģionālais laikraksts "Dzirkstele".

Tāds bijis pašvaldības noguldījumu apmērs "Latvijas Krājbankā" un kuru pagaidām nav cerību atgūt, skaidro laikraksts, piebilstot, ka tas būs īstermiņa aizņēmums.

"Dzirkstele" informē, ka domes deputāti pauda neizpratni par līdzekļu neatgūšanu, ja valdība solīja, ka visiem noguldītājiem summa līdz 70 tūkstošiem latu tiks atgriezta. Novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa paskaidroja, ka uz pašvaldībām šādas garantijas neattiecas. Viņas vietnieks Dainis Švika piebilda, ka tagad, pašvaldībai esot spiestai aizņemties trūkstošos līdzekļus, vēlāk būs iespējams juridiski pamatot, ka šī summa novada domei patiešām ir vajadzīga. Līdz ar to būs lielākas cerības ar laiku tomēr panākt, lai "Latvijas Krājbankā" zudusī nauda tomēr tiktu atdota.

Saskaņā ar laikraksta vēstīto Gulbenes novada dome 2011.gadu beidza ar finanšu pārpalikumu pamatbudžetā gandrīz 300 tūkstošu latu apmērā. "Iegūti lielāki ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, nekā bija prognozēts - nevis 96%, bet 106%. Tomēr pamatbudžeta izdevumi ir mīnusā par 19,7 tūkstošiem latu, kas saistīti lielākoties ar projektu finansēšanu," norādīja domes finanšu ekonomiste Daiga Krēsliņa.

Gada nogalē Gulbenes novada pamatbudžeta ieņēmumi veidoja 13,824 miljonus latu, tostarp ieņēmumi no nodokļiem bija 5,097 miljoni latu. Pamatbudžeta izdevumi bija 15,995 miljoni latu. Novada speciālā budžeta ieņēmumos, gadu beidzot, bija 366 tūkstoši latu, izdevumos - 493 tūkstoši latu. Pašvaldības aizņēmumu apmērs pērn kopā ar procentu maksājumiem bija 1,001 miljons latu.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais